R.Melgailis: Tautsaimniecības attīstība valstī nav prioritāte

Viena no prioritātēm valdības darbībā ir tautsaimniecības stiprināšana. Tā tam arī vajadzētu būt. Bet kā ir patiesībā?

Vai par attīstību liecina tas, ka 2016.gadā IKP pieauga par diviem procentiem un investīcijas samazinājās par 11,5? Kā iemesls tam tiek minēta lēnā Eiropas Savienības struktūrfondu projektu ieviešana. Bet kā gan tos varēja aktivizēt, ja tikai 2016.gada nogalē beidzot apstiprināja lielāko daļu Ministru kabineta noteikumu un tagad atlikušajos gados būs triecientempā gandrīz vai “jādzēš ugunsgrēki”? Piemēram, celtnieki jau šobrīd apgalvo, ka arvien vairāk trūkst kvalificēta darbaspēka un tas būs jāieved.

Tiek apgalvots, ka valdība ir aktīvi strādājusi pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas reģionos, sniedzot atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem jaunu darba vietu radīšanā un nodrošinot reģionos bijušo rūpniecisko teritoriju labiekārtošanu, kas šobrīd ir būtisks pašvaldībās risināms jautājums, lai piesaistītu ārvalstu un privātās investīcijas, attīstītu uzņēmējdarbību un samazinātu iedzīvotāju migrāciju. Savukārt VARAM tiek uzteikta par teritoriālās attīstības un sadarbības jautājumu risināšanu, veidojot pašvaldību sadarbības teritoriju funkcionalitāti, integrējot sabiedriskā transporta, veselības un izglītības pakalpojumu nodrošināšanu.

Bet kā tas notiks? Pa kādiem ceļiem pārvietosies slimnieki un skolēni? Pa kādiem ceļiem uzņēmēji pārvadās izejvielas un gatavo produkciju? Šajā ziņojumā ir runa par Rail Baltica, par dzelzceļa elektrifikāciju, par lidostas “Rīga” attīstību, bet nekā nav par ceļiem – par valsts autoceļiem ar grants segumu, par kuriem pēdējās divas nedēļas runā visa Latvija.

Bez īpašas virzības ministrijās atrodas Saeimas nosūtītās iedzīvotāju iniciatīvas par ceļiem bez bedrēm, par transporta nodevas iekļaušanu degvielas cenā kā Igaunijā un citas.

Valdība nav varējusi vienoties par autoceļu turpmāko sakārtošanu un finansēšanu vai autoceļu fonda atjaunošanu. Tie ir jautājumi, uz kuriem mani vēlētāji grib dzirdēt skaidrāku un konkrētāku atbildi, to gaida lauku iedzīvotāji un uzņēmēji reģionos. Lai neatkārtojas tas, kas notiek katru gadu, – pavasaris paiet, ceļi nožūst, tos pielīdzina un brauc līdz nākamajam kustības ierobežojuma periodam. Tā nedrīkst turpināties!