Pieprasām valdībai rīkoties, lai novērstu bezdarba pieaugumu Latgalē

Š.g. 19.oktobrī LRA frakcijas deputāti  sagatavoja Ministru prezidentam Mārim Kučinskim pieprasījumu nekavējoties pievērst uzmanību situācijai Latgales plānošanas reģiona teritorijā un arī novados ārpus tā, ar mērķi saglabāt esošās darbavietas un veicināt nodarbinātības pieaugumu ārpus Rīgas.

Juris Viļums, LRA frakcijas priekšsēdētājas vietnieks:

„Šī gada vasarā Saeimas vairākums sasteigti apstiprināja nodokļu sistēmas reformu un, pamatojoties uz to, 29. augustā Ministru kabinetā (MK) tika pieņemti noteikumi Nr. 511, kas paredz jau nākamgad minimālās algas palielināšanu no 380 uz 430 eiro.

Valdība ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību iedzīvotājiem sola lielākas algas, bet sava solījuma izpildīšanu pieprasa no darba devēja – uzņēmēja vai pašvaldības – budžeta. Vai tiešām Kučinskis nezina, ka pēdējo divu gadu laikā apgrozījums uz darbinieku Latgalē ir krities par 8 %? Darbaspēka izmaksu kāpums par 13 % nav paceļams (darba devēja izmaksas no 470 šogad uz 534 eiro nākamgad) un Latgalē diemžēl ar visu atbildību nākas paredzēt uzņēmumu bankrotus. Šis lēmums turpinās valdības kļūdu radītās sekas visos Latvijas reģionos un īpaši kritiska situācija šobrīd ir Latgalē, kur bezdarbs jau ilgstoši ir trīs reizes lielāks nekā galvaspilsētā – loģiski, ka tas aizvien ir veicinājis cilvēku masveida aizplūšanu uz Rīgu vai pat ārzemēm, protams, ar visiem bērniem. Rezultātā jāslēdz skolas un veidojas apburtais aplis – nu jau izskatās, ka mērķtiecīgi Latgale tiek pārvērsta par neapdzīvotu teritoriju.

Latgales mērķis nav izdzīvot uz bagātāko novadu rēķina vai no izlīdzināšanas fonda līdzekļiem. Gan vienkāršie cilvēki, gan uzņēmēji vēlas strādāt un par saņemto atalgojumu iespēju uzturēt ģimeni, nevis statistisko „vidējās darba algas pieaugumu valstī“ un kopējā IKP pieauguma procentu prognozes izpildi (pamatā uz Rīgas un Pierīgas ekonomikas karsēšanas rēķina). Vai tiešām valdība domā, ka valstiski pareizāk ir maksāt pabalstus un burtiski padzīt cilvēkus no dzimtenes, nedodot iespēju strādāt un nopelnīt iztiku pašiem? Uzņēmumu iznīdēšana neliecina par tālredzīgu pieeju. Uzskatām, ka šībrīža situācija Latgalē ir ilggadēji bezatbildīgu lēmumu sekas, tādēļ pieprasām nekavējošu valdības rīcību, lai pārtrauktu tālāku tās eskalāciju.“

Kopā ar aktīvākajiem Latgales uzņēmējiem izstrādāti un Ministru prezidentam adresētajā pieprasījumā izteikti šādi priekšlikumi situācijas risināšanai:

1) nepieļaut minimālās algas kāpumu vairāk nekā par 20 eiro gadā;

2) vismaz Latgalē noteikt ar Iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu minimālās algas apmērā – īstermiņā, protams ir jāparedz kompensējošs mehānisms pašvaldībām, bet ilgtermiņā tas beidzot var sasniegt kopējo nevienlīdzības mazināšanas mērķi;

3) uzdot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Latgales plānošanas reģionu un uzņēmējiem vienoties par straujas uzņēmējdarbības attīstības darbībām, ieskaitot “Latgales plānā 2010-2030” paredzēto Uzņēmējdarbības Attīstības fonda radīšanu.

Priekšlikumu mērķis ir saglabāt esošās darbavietas un veicināt nodarbinātības pieaugumu, lai bezdarba līmenis Latgales reģionā nepārsniegtu 10%. Latgales uzņēmēji jau agrāk ir vairākkārt norādījuši, ka minimālās algas palielinājums vēl vairāk apdraud nodarbinātību reģionā. Katram, kam ir kaut vai elementāras zināšanas ekonomikā, ir skaidrs, ka, ceļot minimālo algu, neizbēgami augs bezdarba līmenis, kas visas Latvijas, bet īpaši Latgales gadījumā, nav pieļaujams.

Valdības pārstāvju paustais ieteikums uzņēmējiem izmantot jau „ierasto sistēmu“ – lai samazina kopējo maksājamo darbaspēka nodokļu apmēru, norādot lielāku bruto algu, bet uzskaitot aizvien mazākas darba stundas, ir nepieņemams un vienkārši cinisks. Ir kategoriski nosodāma prakse, kad valdība apzināti pieņem lēmumus, kas pieprasa no uzņēmējiem negodprātīgu rīcību!

Pašlaik valsts ekonomikas un nodokļu politika ir piemērota galvaspilsētai un vairāk attīstītajiem Pierīgas novadiem, ignorējot reģionālās atšķirības. Nodokļu politika, Nodarbinātības valsts aģentūras un izglītības iestāžu stratēģija nerada priekšnoteikumus tam, lai Latgales ekonomikā būtu iespējama izaugsme. Arī Latgales attīstības plāns un Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums ne tuvu nespēs kompensēt minimālās algas straujas pacelšanas negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību. Lai darbinieki paši nopelnītu sev algas kāpumu ar palielinātu produktivitāti, Latgales uzņēmumu apgrozījums būtu jādubulto. Tas ir izdarāms ar saprātīgu un tālredzīgu politiku.

Pieprasījums sagatavots pēc tam, kad  Latgales uzņēmēji vērsās ar lūgumu  pie Saeimas deputātiem, kuri ievēlēti no Latgales vēlēšanu apgabala. Pieprasījumu atbalsta un ir parakstījuši arī citi 12.Saeimas opozīcijas deputāti.