Mārtiņa Šica atbildes Latvijas Pensionāru federācijai

1. Vai valsts sociālās apdrošināšanas budžetā jāatgriež līdzekļi, kas krīzes gados izmantoti izmaksām, ko paredzēts veikt no valsts budžeta (piemaksas pie pensijām,”māmiņu algas”)?

KATEGORISKI JĀ un ar procentiem. Sociālās apdrošināšanas līdzekļi vispār nedrīkst būt izmantoti valsts budžeta “caurumu” lāpīšanai un citiem mērķiem. Uzskatu, ka arī invaliditātes pensijas, par darbā gūtajiem savainojumiem un pensijas sakarā ar profesionālām saslimšanām nav jāizmaksā no no vecuma pensijām paredzētajiem līdzekļiem. Arī nodokļu papildus atvieglojumi dažādām iedzīvotāju un sociālajām grupām un īpašās un papildus izmaksas šīm personu grupām Sociālajam budžetam būtu jākompensē no Valsts budžeta.

2. Vai jānosaka “pensiju griesti” pirmā – solidārā līmeņa pensijām, ja “jā”, tad kādā līmenī?

Lai efektīvi strādātu otrais un trešais pensiju līmenis, pirmā sociālā līmeņa pensiju griesti nākotnē varētu, un tiem vajadzētu būt noteiktiem vidējās darba algas līmenī tautsaimniecībā Latvijā.

3. Vai pensionāru ienākumu neapliekamais minimums jāpalielina, ja “jā”, tad līdz kādam līmenim? Vai zināt cik “izmaksās” budžetam pensionāru ienākumu neapliekamā minimuma palielināšana līdz minimālās algas līmenim – 320 eiro mēnesī?

Pensionāru ienākumu neapliekamais minimums noteikti ir jāpalielina, un jāpalielina līdz Latvijā noteiktajam minimālās algas līmenim pēc obligāto nodokļu nomaksas. Minimālai algai pēc nodokļu nomaksas jāatbilst definētajam iztikas minimumam, jeb apmēram 80% no minimālās mēneša algas, tai gadījumā, ja iztikas minimums, jeb minimālā alga, netiek atbrīvota no ienākma nodokļa. Pensijas minimālās algas līmenī varētu un vajadzētu saņemt pensionāriem, kuri līdz pensionēšanas vecuma sasniegšanai un maksājot nodokļus nostrādājuši par minimālo algu vismaz 30 gadus (jeb noteiktu gadu skaitu audzinājuši bērnus (nākošos nodokļu maksātājus).

4. Vai piemaksa pie pensijām par darbu līdz 1996. gadam pienākas visiem pensionāriem, kas strādājuši šajā laika periodā? Vai piemaksu vajag palielināt, ja”jā”, tad kādā apmērā un cik tas “izmaksās” valsts budžetam?

Pensionāri, kuri strādāja līdz 1996. gadam nav vainīgi par to, ka nav uzskaitīta un attiecīgi indeksēta viņu darba alga , tādēļ darba stāžā PIENĀKAS ieskaitīt arī darba gadus līdz šim periodam ar vidējo attiecīgās prefesijas vai specialitātes darba algas līmeni, izņemot strādājušajiems PSKP, VDK un citās padomju represīvās iestādēs. Aprēķinu un izmaksu tabulas ir pieejamas Labklājības un Finansu ministriju mājas lapās, bet lēmumu pieņemšanai ir nepieciešama politiskā griba, nevis attaisnojuma meklējumi par to, ka un kādēļ brīvi līdzekļi nav pieejami.

5. Kādas izmaiņas jāveic pensiju likumdošanā, lai padarītu pensiju aprēķinu saprotamāku un novērstu neobjektivitāti pensiju aprēķinā?

Katram cilvēkam, kurš nostrādājis noteiktu gadu skaitu un maksājis nodokļus un sasniedzis pensijas vecumu, ir jāsaņem vienāda pensija proporcionāli nostrādāto gadu skaitam un veiktajām iemaksām, neatkarīgi no tā , kad un kādā valsts ekonomiskajā situācijā viņš iziet pensijā. Šīs izveidojušās sociālās netaisnības novēršanai, kad par vienāda darba stāža un par vienādu algu strādājuši cilvēki tiek diskriminēti un saņem ievērojami atšķirīgas pensijas nepieciešams 40 līdz 45 miljoni Eiro, un šie līdzekļi ir jāatrod sociālajā budžetā.

6. Kas jādara, lai padarītu pieejamāku veselības aprūpi pensionāriem?

IR JĀPILDA SATVERSMES 111. pantā NOTEIKTAIS – “Valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu”. Satversme ir jāpilda! Šis minimums ir jānosaka un tam jāpiešķir garantēts finansējums.

7. Vai uzskatiet, ka noteikta apjoma vienīgajam mājoklim (deklarētajai dzīves vietai) nav tirgus vērtības, un tas nav jāapliek ar nekustāmā īpašuma nodokli?

Katram īpašumam, arī vienīgajam mājoklim ir tirgus vērtība, bet NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA NODOKLIM VIENĪGAJAM MĀJOKLIM, ir jābūt fiksētam ar tā iegādes brīdi. Tas NEDRĪKST MAINĪTIES UN PIEAUGT SAKARĀ AR TIRGUS VĒRTĪBAS AUGŠANU.Pensionāri nedrīkst būt pakļauti īpašuma nodokļa nenomaksāšanas riskam un izlikšanas draudiem no vienīgā dzīvokļa un tam sekojošo ierastās sociālās vides un dzīves veida sagraušanai.

8. Kādus citus pasākumus veiksiet, lai nepieļautu pensionāru dzīves līmeņa tālāku pazemināšanos?

Patreiz es gatavojos un startēju Eiroparlamenta vēlēšanās. Es kā Eiroparlamenta deputāts risināšu jautājumu par līdzekļu par ĀRZEMĒS STRĀDĀJOŠAJIEM LATVIJAS PILSOŅIEM (iespējams daļēja – SOCIĀLĀ NODOKĻA veidā) ATGRIEŠANU LATVIJĀ SOCIĀLĀS APDROŠINĀŠANAS BUDŽETĀ pensiju izmaksām šos strādājošos ārzemēs izaudzinājušai pensionāru paaudzei. Mans izvirzītais mērķis ir iedzīvināt vienu no ES sociālās nodrošināšanas pamatprincipiem – Paaudžu solidaritātes principu pensiju izmaksām iepriekšējai – mūsu vecāku paaudzei Latvijā.