M.Bondars: Joprojām valstī nav imigrācijas un integrācijas politika

 

Mārtiņa Bondara uzruna Saeimas deputātiem, lai priekšlikumu par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties sniegt Saeimai izvērtētu ziņojumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā no Āfrikas un citiem bēgļu izcelsmes reģioniem nodotu Nacionālajai drosības komisijai:

Es aicinu jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu nodot jautājumu par Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu bēgļu uzņemšanu Latvijā Nacionālajai drošības komisijai, jo šis vispirms ir drošības jautājums. Nacionālā drošības komisija varētu palīdzēt valdībai labot tās sekas, kuras ir radušās valdības neveiksmīgās komunikācijas rezultātā.

Kā jūs, kolēģi, atceraties, tad sākotnēji valdība runāja par to, ka Latvija uzņems nulle bēgļus, pēc tam – 250 bēgļus un tagad jau šī komunikācija ir pārvērtusies par to, ka Eiropas Komisijas politika bēgļu jautājumā ir nepareiza. Visa tā rezultātā socioloģija rāda, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir pret bēgļu uzņemšanu, un vēl vairāk Latvijas iedzīvotāju netic, ka valdība bēgļu jautājumu spēj risināt.

Nododot šo jautājumu Nacionālās drošības komisijai, mēs varētu sagaidīt vismaz līdzvērtīgas atbildes, kā Nacionālā apvienība sagaidīja no Laimdotas Straujumas gandrīz mēnesi atpakaļ. Un cerams, ka šīs atbildes būtu vēl plašākas un skaidrākas, un Nacionālās drošības komisijas vadītājai Āboltiņas kundzei būtu iespēja skaidrot šo pozīciju tālāk sabiedrībai.

Otrkārt, nododot šo jautājumu Nacionālajai drošības komisijai, tiktu radīta iespēja virzīt divas būtiskas politikas: viena ir imigrācijas politika un otra ir integrācijas politika.

Imigrācijas politika nez kāpēc ir iestrēgusi Iekšlietu ministrijā. Vai nu tā ir iestrēgusi Iekšlietu ministrijā jau gadiem tādēļ, ka viens no koalīcijas partneriem ir ļoti kategorisks attiecībā pret jebkādu imigrācijas politiku, vai nu šī imigrācijas politika ir iestrēgusi Iekšlietu ministrijā tāpēc, ka tas pēc būtības ir starpnozaru jautājums. Bet nekad kā starpnozaru jautājums tas nav ticis risināts. Un tāpēc Drošības komisijas iespēja šo jautājumu pavirzīt jeb, precīzāk sakot, aizvirzīt līdz laimīgām beigām būtu pietiekoši liela un nozīmīga, un svarīga, jo bez šī jautājuma nav iedomājama nekāda bēgļu uzņemšana.

Otra politika, kuru būtu svarīgi pieņemt, ir integrācijas politika. Un integrācijas politika šobrīd atrodas politiķes rokās, kura, no vienas puses, neatbalsta 250 bēgļu uzņemšanu, bet, no otras puses, ļoti atzinīgus vārdus velta valdībai par 250 bēgļu uzņemšanu. Tad, Nacionālā apvienība, tieciet skaidrībā ar savu ministri, lūdzu!

Un visbeidzot. Vai nu tas ir kara jautājuma dēļ, vai nu tas ir klimata pārmaiņu dēļ, vai nu tas ir resursu nepieejamības dēļ – kā, piemēram, dzeramais ūdens – bēgļu jautājumi ar katru gadu pasaulē tikai paplašinās. Un to mēs šobrīd redzam gan Eiropas savienībā, to mēs redzam gan citās pasaules vietās un reģionos, un Latvija neizbēgami saskarsies ar šo jautājumu daudz plašākā apmērā un mērogā.

2017.gadā ir pašvaldību vēlēšanas, 2018. gadā – nacionālās vēlēšanas Saeimas vēlēšanas, un 2019.gadā – Eiroparlamenta vēlēšanas. šīs vēlēšanas dominētu no viena jautājuma – bēgļu uzņemšana vai neuzņemšana Latvijā? Lai tas tā nenotiktu, es aicinu jūs balsot par to, lai Nacionālā drošības komisija ir komisija, kura izskata ziņojumu no Ministru kabineta un spēj leģitimizēt valdības darbu šajos jautājumos.