M.Bondars: VID vadība ir jāmaina

Ikvienam ir skaidrs, ka Valsts ieņēmumu dienesta reputācija ir sagrauta. Tāpat ikvienam ir skaidrs, ka reputāciju nav iespējams atgūt nedēļas laikā. Taču par to, kāda būs situācijas attīstība, atbildība jāuzņemas Finanšu ministrijai. Tāpat kā par prognozējamu nodokļu politiku un atbildīgu attieksmi pret to naudu, ko valstij uztic Latvijas iedzīvotāji, maksājot nodokļus. Kāds ir finanšu ministres redzējums, vēlējāmies noskaidrot, šonedēļ tiekoties ar Danu Reiznieci – Ozolu.

Savā atbildē uz jautājumu par politisko mantojumu, ko ministre vēlētos atstāt pēc diviem gadiem, D. Reizniece – Ozola norādīja, ka vēlas, lai atmiņā paliek, ka ministrija ir bijusi laba sadarbības partnere un kļuvusi par nodokļu politikas veidotāju, nevis valsts grāmatvedības iestādi, kā tas esot tagad. Nekas par Valsts ieņēmumu dienestu un nekas par nepamatotu tēriņu izravēšanu.

Es redzu, ka ministres sacītais, iespējams, labi izskatīsies sabiedrības acīs, tomēr uzskatu, ka nepieciešams stingri iestāties par efektīvāku sabiedrības līdzekļu izmantošanu, sākot ar lieku amatu likvidēšanu un beidzot ar tēriņiem, kas nav vērsti uz dzīves uzlabošanu Latvijā. Pēdējos gados redzamais diemžēl vairāk liecina par ieinteresētu cilvēku un atsevišķu grupu labklājības uzlabošanu. Līdzīgi kā daudzi iedzīvotāji, es uzskatu, ka viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir ticības atjaunošana, kārtības ieviešana un spēja nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestā.

Tomēr – ko ministre iecerējusi darīt ar VID? Pirmkārt, ministre uzticas esošai dienesta vadībai, tādā veidā dodot signālu, ka problēma ir nevis dienesta vadībā, bet gan dienesta darbiniekos vai izpildītājos. Tika arī dots signāls, ka iepriekš varēja būt politiskā atbalsta trūkums, taču, redzot kā Vienotība iestājas par esošo VID vadību gan publiskajā telpā, gan sanāksmēs aiz slēgtām durvīm, nākas secināt, ka iepriekš viss nepieciešamais atbalsts dienesta vadībai tika sniegts. Apzināti vai neapzināti, taču ministres vērtējumā neizskanēja arī tā ikdiena, kas šobrīd tiek piedzīvota VID – grupējumu cīņa par varu un ietekmi dienestā vadības līmenī un paralizēts darbs izpildītāju līmenī.

Uzskatu, ja neapmierina rezultāts, ir jāmaina rīcība. Darot to pašu ko vakar un aizvakar, arī rezultāts būs iepriekšējais. Ja ministri apmierina VID vadība, tad rezultāts arī turpmāk būs zema VID reputācija un dienests turpinās būt represīva iestāde, nevis tāda, kas nodrošina labu servisu. Jautājums – vai ministre ir ieinteresēta citā rezultātā, ja koalīcijai jau vairākus gadus ir bijis labi kā ir?

Otrkārt, ministre uzskata, ka nav svarīgi, cik drīz VID atjaunos sabiedrības acīs zaudēto uzticību. Galvenais, ka tas vispār notiek. Visticamāk VID reputācija atgriezīsies vienlaikus ar valdības attieksmes maiņu – kad tā beigs izturēties pret tautu kā pret citronu, no kura jāizspiež maksimāli daudz sulas. Vienlaikus – bez straujas uzticības atjaunošanas nodokļu iekasētājam, Latvija turpinās piedzīvot uzņēmumu aizplūšanu no Latvijas vai daļas naudas plūsmas un nodokļu nomaksas organizēšanu citās pasaules jurisdikcijās.

Par iecerēm nodokļu politikā līdz 2018. gadam tā arī no ministres nav izdevies izdibināt – skaidrojums un redzējums sarunas laikā bija vēl skopāks kā par VID vai nelietderīgajiem tēriņiem. Gatavojoties tikšanās reizei, nosūtīju ministrei vēstuli ar lūgumu paust gan valdības, gan ZZS redzējumu par paredzamo nodokļu politiku līdz 2018. gadam. Ministrei sava redzējuma nodokļu politikas jautājumos nebija. Atbildi uz vēstuli atsūtīja finanšu ministrijas ierēdnis, kurš arī atzīst, ka “Finanšu ministrija sadarbībā ar visiem ieinteresētajiem partneriem pašlaik veic nodokļu sistēmas izvērtējumu, un, balstoties uz tā rezultātiem, tiks izstrādāts vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes un rīcības plāns, kas tiks skatīti valdībā gada otrajā pusē.” Tātad arī tur skaidrības par iespējamām nodokļu izmaiņām nav. Un kamēr nav plāna, tikmēr neviens neko nevar pārmest.

Jāatzīmē, ka arī Zaļo un zemnieku savienībai, kas pašreiz valstī ir atbildīgi par finanšu jomu, redzējuma nav – publiskos paziņojumos viņi ir par prognozējamu nodokļu politiku, taču valdībā un parlamentā balso tā, ka prognozējamība ir tikai uz papīra. No D. Reiznieces – Ozolas vēlējos dzirdēt, vai viņa iestājas par tādiem nodokļiem, kas ienes vairāk naudas valsts budžetā; kas padara Latviju konkurētspējīgāku starp citām valstīm dažādās nodokļu kategorijās vai kas ir sociāli taisnīgāki.

Manā skatījumā, pēdējo valdību rīcība ir bijusi spļāviens sejā saviem vēlētājiem – lai arī solīts nodokļus nepaaugstināt, bez jebkādām diskusijām un izvērtējuma pēc vēlēšanām šī nostāja krasi mainījusies. Ne skaidrojot iemeslus, ne ieguvumus. Uzskatu, ka šobrīd nedrīkst aiztikt nodokļus. Ir jāpārstāj tracināt iedzīvotājus un uzņēmējus. Partijām būtu jāizstrādā savs piedāvājums uz nākamajām vēlēšanām, jāizdiskutē tas ar sociālajiem partneriem un visbeidzot – skaidri jāspēj prezentēt sabiedrībai un aizstāvēt savas pozīcijas, balstoties reālajā situācijā.

Cilvēki Latvijā noteikti būtu priecīgi, ka līdz Latvijas simtgadei ministrija izvērtētu sabiedrības naudas izlietojumu pamatotību ar cerību, ka Latvijas otrā simtgadē katrs eiro tiek izmantots lietderīgāk un pamatotāk. Tie ir lieli un nozīmīgi darbi, un iespējams, ka laiks ir nepietiekošs, lai tos varētu pilnībā pabeigt. Tomēr katra diena, kad tos nesāk, attālina no iespējas, ka tie vispār tiks izdarīti. Ne mazāk būtisks ir nodokļu politikas jautājums tuvākajiem gadiem, kas, tāpat kā VID, ir lielā mērā Finanšu ministrijas atbildība.

Mums visiem atliek cerēt, ka būs labāk, vienlaikus gatavojoties tam, ka VID turpinās būt problēma, nodokļu maksātāju naudas šķērdēšana un izmantošana šauru interešu grupu vajadzībām turpināsies, savukārt nodokļus katru gadu pielems tādus, lai uz papīra varētu sagatavot valsts budžetu nākamajam gadam!