D. Liepiņš: Kur palikusi tiesiskuma un taisnīguma koalīcija?

Pagājušajā mēnesī pēc Latvijas Reģionu apvienības iniciatīvas tika rosināta Saeimas deputātu parakstīšanās par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, kurā tiktu izskatīta satiksmes ministra A.Matīsa atbilstība ieņemamajam amatam un lemts par viņa atbrīvošanu.

Šādu soli Latvijas Reģionu apvienību mudināja spert pēdējā laikā sabiedrībā plaši izskanējušie skandāli, kas saistīti ar Satiksmes ministrijas pārziņā esošajām nozarēm un uzņēmumiem, piemēram, „Latvijas Dzelzceļa” vadības korupcijas skandāls, nacionālas aviokompānijas „Air Baltic” dzērājpilotu lieta un uzņēmuma vadītāja astronomiskais atalgojums miljons eiro apmērā bez jebkādas atbildības, neizdarības „Latvijas Pastā”, u.c., kur nav sekojusi tieša un konkrēta ministra rīcība. LRA ieskatā šie gadījumi met nopietnu ēnu uz A. Matīsu un liek izvērtēt viņa kompetenci un spēju vadīt nozari.

Diemžēl tikai deviņiem no 100 Saeimas deputātiem šajā brīdī bija drosme un apziņa, ka šī iniciatīva būtu atbalstāma un vismaz publiski izvērtējama A.Matīsa atbilstība ieņemamajam amatam. Neskatoties uz to, ka vairāki pozīcijas un opozīcijas deputāti neklātienē izteica atbalstu mūsu iniciatīvai un pauda gatavību to apliecināt ar savu parakstu, pēc konsultācijām ar partiju vadību, viņi pieņēma lēmumu iniciatīvu neatbalstīt. Līdz ar to Saeimas deputātu atbalsts LRA iniciatīvai, lai vismaz publiski iztaujātu A.Matīsu un valdību kopumā, tika likvidēts ar „partiju iekšējās disciplīnas” palīdzību.

Ja pārējo opozīcijas partiju nostāja nepārsteidz, jo visdrīzāk tām ir savi mērķi un darbības taktika, tad visvairāk šajā gadījumā pārsteidz tieši pozīcijas partiju deputāti, kas uz Saeima vēlēšanām nāca ar godīguma un taisnīguma vārdiem uz lūpām. Pārsteidz tas, cik skaļi un agresīvi vairāki Saeimas valdošās koalīcijas deputāti gatavi diskutēt par visdažādākajām tēmām, kas attiecas uz opozīciju, kura šobrīd nevar būtiski ietekmēt valsts pārvaldi, tai pašā laikā nav vispār nekādas diskusijas un viedokļu brīdī, kad ir jāizskata pozīcijas ministru tiešā atbildība un atbilstība.

Katrā no trim varu turošajām partijām ir deputāti, kas ievēlēti tikai un vienīgi vēlētājam uzticoties viņu skaļajām un emocionālajām runām par godīgumu un taisnīgumu priekšvēlēšanu laikā, bet diemžēl, kad lieta nonāk līdz lemšanai, tad izrādās, ka visi solījumi ir bijuši tukša runāšana.

Tāpēc arī nepārsteidz šo varu turošo partiju pārstāvju attieksme pret atbildīgo nosaukšanu tādās lietās, kā Zolitūdes traģēdija, valstij neizdevīgā „Citadeles” bankas pārdošana, elektrovilcienu iepirkuma nebeidzamā afēra un citās lietās.

LRA ieskatā tiesiskuma un taisnīguma koalīcija ir pilnībā sevi diskreditējusi un bankrotējusi. Varas arogance un nevēlēšanās uzklausīt vēlētājus ir sasniegusi nebijušus augstumus, un mēs to varam tulkot tikai un vienīgi kā esošās koalīcijas vājuma pazīmi. Tāpēc arī valdošā vara un valdība jūtas tik vāja, ka jebkuras iespējamās izmaiņas tā uztver kā draudu tās pastāvēšanai.

Gadījumā ar A.Matīsu kārtējo reizi ir pietrūcis drosmes, godīguma un taisnīguma, lai sabiedrībai pierādītu, ka tieši šie ir tie principi, uz kuriem balstoties vēlētāji ir ievēlējuši lielāko daļu no viņiem. Šos principus viņi pirms vēlēšanām pauda, bet realitāte pierāda ko citu. Un tāpēc es jautāju, kur tad ir palikusi tiesiskuma un taisnīguma koalīcija?