Smiltēns: Administratīvi teritoriālā reforma top aiz aizslēgtām durvīm


Politisko partiju apvienība Latvijas Reģionu apvienība (LRA) sabiedrības iniciatīvu portālā “Novadi.lv” iesniegto iniciatīvu īsā laika posmā parakstījuši jau vairāk nekā 1000 cilvēki. Iniciatīvas mērķis ir izstrādāt un pieņemt regulējumu, paredzot juridiski saistošu vietējo pašvaldību referendumu rīkošanu, pirms Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra iecerētās novadu apvienošanas.

Edvards Smiltēns, LRA valdes priekšsēdētājs: “Vakar atzīmējām Satversmes sapulces sasaukšanas gadadienu, sestdien atzīmēsim Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu. Šis laiks mums atgādina par to, ka valsts pamatlikums ir jāciena. Satversmes otrais pants nosaka to, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, savukārt jau pamatlikuma pirmajā pantā melns uz balta noteikts tas, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika – tātad, lēmumi valstī jāpieņem saskaņā ar demokrātiskām vērtībām. Lēmumi, īpaši tik svarīgi kā tiesības izlemt par savas dzīves telpas un savas kopienas jeb savas pašvaldības pievienošanos kādai citai pašvaldībai, ir tikai un vienīgi iedzīvotāju kompetencē. Tie valdībai jāizstrādā un jāpieņem ciešā sadarbībā ar sabiedrību.”

Tie, kuri savās priekšvēlēšanu aģitācijas reklāmās, uzsver, ka darbojas saskaņā ar Eiropas Savienības demokrātiskajām vērtībām, pašlaik dara pilnīgi pretējo, ignorējot Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 5. pantu, kas prasa vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas saskaņot ar iedzīvotājiem, īpaši norādot, ka tas darāms, ja vien iespējams, ar referendumu palīdzību. VARAM ministrs nevar vienpersoniski, aiz aizslēgtām durvīm, izlemt tādus jautājumus kā Administratīvi teritoriālā reforma (ATR), kas tiešā mērā skar katra Latvijas iedzīvotāja nākotni.

Pārredzamā nākotnē ATR ir nepieciešama, bet vai tik strauja, kā to pašreiz iecerējusi VARAM? Īpaši ņemot vērā to, ka ministrija nav veikusi nekādus zinātniskus pētījumus par reformas ietekmi uz reģionu attīstību tuvāko desmit gadu laikā. VARAM ministrs sola, ka reforma ļaus ietaupīt simtiem miljonu eiro, vienlaicīgi – jaunā ATR mazināšot nevienlīdzību. ATR mērķi bija daudzsološi arī 2009. gadā – tika solīts iedzīvotāju skaita pieaugums, veiksmīgāka Eiropas Savienības atbalsta apguve, vietējā līmeņa demokrātijas attīstīšanās. Secinājumi par iepriekšējās reformas ieguvumiem un zaudējumiem ir tikpat samocīti kā pati tās ieviešanas gaita.  No tā izriet vairāki pašlaik uzdodami jautājumi: vai pašreizējais ministrijas piedāvājums ir pārdomāts? Vēl svarīgāk – vai pie pašreiz esošas reģionālās nevienlīdzības, varam rīkoties kā citādāk, ja ne pārdomāti?

Jāsaprot, ka neveiksmīga reforma var dot negatīvu, nenovēršamu ietekmi uz reģionālo attīstību vairāku gadu garumā. Pēc LRA domām, pašreiz piedāvātais modelis reformai nevar sasniegt savus mērķus. Turklāt, ir sajūta, ka J. Pūce fokusējas un Rīgas un lielo pilsētu iedzīvotājiem, cenšoties apiet cilvēkus reģionos. Līdz ar sabiedrības viedokļa ignorēšanu, ministrija reformas izstrādes posmā ignorē arī jebkādas iespējamās alternatīvas, ko jau iepriekš piedāvājusi LRA.

Neskatoties uz VARAM straujo kursu, nav pieņemama situācija, kurā tik nozīmīgu lēmumu pieņemšanā, tiek pilnībā izolēts sabiedrības viedoklis. Ar “Novadi.lv” iesniegto iniciatīvu pieprasām, lai valdība izstrādā un Saeima pieņem regulējumu, kas paredzētu juridiski saistošu vietējo pašvaldību referendumu rīkošanu pirms jebkādu lēmumu pieņemšanas par novadu piespiedu apvienošanu. Šim regulējumam ir jāstājas spēkā un vietējiem referendumiem jānotiek, pirms valdībā un Saeimā tiek pieņemts gala lēmums par vietējo pašvaldību teritoriju izmaiņām, tās apvienojot. Iniciatīvai atbalstu pauduši jau vairāk nekā 1000 cilvēki no visas Latvijas, par to publiskajā vidē runājuši tādi sabiedrībā zināmi cilvēki kā hokejists Artūrs Irbe, kā arī režisors Viesturs Kairišs.”

Iepretim tam, ko mēģina virzīt VARAM ministrs, LRA kā prioritāti izvirza spēcīgu un efektīvi darboties spējīgu apriņķu izveidošanu līdz 2021.gadam. Apriņķi veidojami uz pašreizējo plānošanas reģionu bāzes, nododot tiem kopā ar finansējumu, tās pašvaldību funkcijas, kuras objektīvi iespējams kvalitatīvi īstenot tikai lielākās teritorijās. Apriņķiem varētu nodot, piemēram, veselības aprūpi, būvvaldes, bāriņtiesas, sabiedriskā transporta organizēšanas un ceļu uzturēšanas funkcijas, kuru izpildei izšķiroši nozīmīga ir daudzu vietējo pašvaldību sadarbība. Apriņķu vadību varētu uzticēt Ministru kabineta ieceltam vadītājam sadarbībā ar apriņķī ietilpstošo pašvaldību vadītājiem. Kad apriņķi būs uzsākuši darbu un vidējā termiņā izvērtēti reālie apriņķu darba rezultāti, būs iespējams atgriezties pie diskusijas par vietējās pašvaldības veicamajām funkcijām, to kvalitāti un iespējamo apvienošanu. Kā LRA ir norādījusi jau iepriekš, pašreiz piedāvātā reforma no vienas puses attālina varu no iedzīvotājiem, kamēr no otras puses arī jaunās teritorijas būs pārāk mazas apriņķiem nododamo funkciju kvalitatīvai izpildei.

LRA aicina sabiedrību aktīvi iesaistīties iniciatīvas parakstīšanā platformā www.novadi.lv