Saeimas deputāti neizrāda politisko gribu LRA priekšlikumam par atbalstu Latvijas pensionāriem

Saeimas deputāti neizrāda politisko gribu LRA priekšlikumam par atbalstu Latvijas pensionāriem

Partiju apvienība “Latvijas Reģionu Apvienība” 6. martā pirmā iesniedza grozījumus likumā “Par valsts pensijām” un Valsts fondēto pensiju likumā, paredzot, ka pensionāriem, kuri pārdzīvojuši savu pensionēto laulāto, būtu iespēja saņemt 50% no viņa pensijas kapitāla līdz sava mūža galam. Izskatot šos likuma grozījumus 15. marta Saeimas sēdē, lielākajai daļai Saeimas deputātu atturoties vai balsojot “PRET”, netika gūts vajadzīgais atbalsts mirušā laulātā pensijas “mantošanai”.

Tika paredzēts, ka grozījumi, kas skar uzreiz divus likumus – likumu “Par valsts pensijām” un Valsts fondēto pensiju likumu, nepieciešami, lai sniegtu atbalstu un vismaz daļēji nodrošinātu mūsu pensionāriem to labklājības līmeni, kāds tas bija pirms otra pensionētā laulātā nāves. Izmaiņas likumā nodrošinātu, ka aizejot pensijā, šī norma attiektos uz visiem pensionāriem − tiem, kuri tagad saņem tikai 1. līmeņa pensiju, un tiem, kuri aizies pensijā un saņems gan 1., gan 2. līmeņa pensijas (daži tādi jau ir − kas dzimuši pēc 1951. gada). Likuma “Par Valsts pensijām” grozījumi nosaka, ka valsts pensiju ir tiesības pārrēķināt un palielināt pensionāriem saistībā ar pensionētā laulātā nāvi, ņemot vērā mirušā uzkrāto pensijas kapitāla daļu. Taču jāpiebilst, ka minētie grozījumi šajā konkrētajā likumā neskar fondēto pensiju kapitālu.

Savukārt, attiecībā uz pensiju 2. līmeni, LRA iesniedza grozījums Valsts fondēto pensiju likumā. Tie paredz, ka to cilvēku, kuri ir bijuši fondēto pensiju shēmas dalībnieki (dzimuši pēc 1951. gada) un sasnieguši pensionēšanās vecumu, uzkrātā fondēto pensiju kapitāla daļa pēc viņa nāves var tikt pievienota pārdzīvojušā laulātā pensijas kapitālam.

Nellija Kleinberga, 12. Saeimas deputāte, LRA frakcijas vadītāja: “Nav saprotama koalīcijas partneru atturība šajā jautājumā, jo lai tā vietā risinātu mūsu pensionāru atrašanos uz nabadzības sliekšņa, pievēršamies otršķirīgiem jautājumiem, meklējot, kad kalendārā ieliekamas papildus brīvdienas.”

Edvards Smiltēns, 12. Saeimas deputāts, LRA valdes loceklis: Tiekoties ar pensionāriem Latvijas reģionos, skarbā realitāte ir tāda, ka dāvanā valsts simtgades gadā viņi saņem paaugstinātas komunālo maksājumu, īres un medikamentu cenas, nerunājot jau par OIK peripetijām, solīto gāzes tarifu paaugstināšanos un nemitīgi pieaugošās degvielas cenas, kas, kā zināms, paaugstina kopējās pārtikas cenas. Lai saņemtu vajadzīgos medicīniskos pakalpojumus, jāstāv milzīgās rindās, savukārt, ja ir lieki 100 eiro, to var nokārtot ātrāk. Vai Latvijas pensionāram ir lieki 100 eiro? Diezin vai!”

“Dalot mājsaimniecības izdevumus uz diviem, vēl ir iespējams izdzīvot, bet vienam laulātajam aizejot no dzīves, (īpaši tas skar sievietes, kas Latvijā pārdzīvo vīriešus vidēji par 10 gadiem), otrs nokļūst neapskaužamā finansiālajā situācijā, nespējot segt visus izdevumus un pakļaujot sevi milzīgam nabadzības riskam. Arī starptautiskie partneri − Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) norādījusi Latvijai uz plaši izplatīto sociālo nevienlīdzību un milzīgo nabadzības risku īpaši pensionāru sieviešu vidū,” uzsver Edvards Smiltēns.

Silvija Šimfa, 12. Saeimas deputāte, LRA frakcija: “Pensionāriem, saņemot ļoti nelielu pensiju, īpaši gadījumā, ja tā ir 1. līmeņa pensija, apmaksāt visus dzīvošanas izdevumus ir gluži neiedomājami, nerunājot jau par iespējām iekrāt. Latvijā nepieciešams iedibināt 2. pensiju līmeni jau tuvākajā laikā sekojošu iemeslu dēļ: pirmkārt, sabiedrība tam ir nobriedusi, otrkārt, uz to mūs jau labu laiku aicina starptautiskie eksperti. Starp Eiropas Savienības valstīm tikai Bulgārija un Latvija nav ķērusies pie šī jautājuma risināšanas. Visbeidzot un pats svarīgākais – mūsu iedzīvotāju zemais dzīves līmenis, īpaši pirms pensijas un pensijas vecumā, rada nopietnas bažas, un prasa steidzami ieviest reformas, kas ievainojamāko sabiedrības daļu padarītu mazāk ievainojamu.”

“Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” un Valsts fondēto pensiju likumā būtu ilgtermiņa investīcija, ievērojami samazinot mūsu valstī pastāvošo sociālo nevienlīdzību, sniedzot iespēju vecākā gadagājuma ļaudīm valsts simtgades svētkus sagaidīt pie pienācīgi klāta galda, nevis “plēšot matus” un domājot, kā segt ikdienišķos maksājumus. Latvija sevi pozicionē kā eiropeisku vērtību atbalstītāju, tad beidzot tas jāpierāda arī darbos, iedzīvinot atbalsta mehānismus mazāk turīgajiem un sociāli ievainojamākajiem, kas jau ilgāku laiku ir absolūta norma visās Rietumeiropas valstīs. Man patiešām ir skumji, ka lielākā daļa Saeimas deputātu, balsojumā atturoties vai balsojot ”pret”, šo jautājumu neuzskata par steidzami risināmu, ļaujot mūsu vecākajai paaudzei slīgt vēl lielākā nabadzībā,” uzsver Edvards Smiltēns.