Saeima atkal noraida LRA iesniegto likumprojektu par Valsts fondēto pensiju kapitāla mantošanu

Šodien Saeima kārtējo reizi noraidījusi “Latvijas Reģionu Apvienība” (LRA) iesniegtos grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz, ka pensionāri, kuri pārdzīvojuši savu pensionēto laulāto, saņem 50% no viņa fondētā pensijas kapitāla, kas uzkrāts līdz dalībnieka nāves dienai. LRA uzskata, ka 2.pensiju līmenī uzkrātais kapitāls vismaz daļēji būtu jāmanto pārdzīvojušajam laulātajam. Šis uzkrājums tiek veidots no cilvēka sociālās apdrošināšanas iemaksu novirzīšanas pensijas kapitāla veidošanai, proti, tas ir cilvēka darba gaitu laikā veidots uzkrājums, kas nav valsts, bet gan paša cilvēka kapitāls.

LRA grozījumi paredzēja, ka to cilvēku, kuri ir bijuši fondēto pensiju shēmas dalībnieki un sasnieguši pensionēšanās vecumu, uzkrātā fondēto pensiju kapitāla daļa, pēc viņa nāves, var tikt pievienota pārdzīvojušā laulātā pensijas kapitālam. Turklāt, svarīgi ir apzināties, ka šī nauda neaizplūdīs no valsts, bet gan uzreiz nonāks atpakaļ ekonomikā. Pensionāri neveido uzkrājumus, bet gan izmanto pieejamos līdzekļus savu primāro vajadzību – īres, komunālo maksājumu, medikamentu iegādes, pārtikas iegādes u.c. – nodrošināšanai.

Juris Viļums, LRA frakcijas vadītājas vietnieks: “Ir neizprotama valdošās koalīcijas konsekventā nevēlēšanās nozīmīgi atvieglot Latvijas pensionāru dzīvi un veikt pozitīvas izmaiņas Latvijas ekonomikā. Nenoliedzami, pozitīvs solis, ko atbalsta arī LRA, ir pieņemtie grozījumi likumā “Par Valsts pensijām”, kas paredz, ka pensijas saņēmēja nāves gadījumā tā pārdzīvojušais laulātais gadu saņems pabalstu 50% apmērā no mirušajam laulātajam piešķirtās pensijas. Taču tas ir tikai neliels atbalsts un tikai pirmais solis, kas būtu jāveic senioru dzīves kvalitātes uzlabošanā. Pensionāra dzīvesveids nemainās tik būtiski, lai viņa finansiālajai situācijai gada laikā būtu iespēja nozīmīgi uzlaboties. Tāpēc uzskatām, ka pensionāram būtu jāmanto sava mirušā dzīvesbiedra pensija nevis gadu pēc viņa nāves, bet gan visu laiku − līdz mūža galam. Ja to nav iespējams attiecināt uz pamata pensiju jeb 1.pensijas līmeni, tad tam būtu jāattiecas uz 2.pensiju līmeni, kas ir cilvēka paša kapitāls, kura mantošana ir tikai loģisks process. Diemžēl LRA frakcija jau otro reizi saskaras ar to, ka valdošā koalīcija noraida šo priekšlikumu.”

Latvijā pēdējo gadu laikā ir palielinājies senioru nabadzības risks. Tam pakļauti 40% cilvēku pēc 65 gadu vecuma sasniegšanas. Arī Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākajā pārskatā par Latvijas pensiju sistēmu secināts – īpaši sievietes Latvijā ir pakļautas vecuma nabadzības riskam. 78% − tik augsts ir nabadzības risks tieši vientuļajiem senioriem, kuri dzīvo vieni.