Par reģionālo reformu jāprasa iedzīvotāju viedoklis.

Viens no Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta pirmajiem lēmumiem ir bijis lēmums apstiprināt informatīvo ziņojumu “Par turpmāko rīcību Administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai”[1]. Šis ziņojums ietver ļoti sasteigtu laika grafiku administratīvi teritoriālās reformas (ATR) veikšanai.

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) ir iepazinusies ar vairāku neatkarīgu ekspertu veikto izpēti par iespējamo reformas ietekmi uz iedzīvotājiem un to dzīves līmeni, notikušas daudzas konsultācijas ar pieredzējušiem pašvaldību vadītājiem, vadītāju vietniekiem un pašpārvaldē iesaistītiem cilvēkiem, kā arī aptaujājusi iedzīvotājus par attieksmi pret plānoto ATR.

Diemžēl reformas virzītāji nav veltījuši pūles, lai definētu konkrētu reformas mērķi, uzrādītu uz faktiem balstītu iedzīvotāju risku un ieguvumu analīzi, nav izstrādājuši plānotās reformas ekonomisko pamatojumu un nav snieguši izvērtējumu par to, vai līdzšinējā ATR ir devusi jebkādus resursu ietaupījumus. Informatīvajā ziņojumā par reformas modeli runā tikai viens punkts, kur tā noteikšanai tiek paredzēta ārējo ekspertu piesaiste. Paradoksāli, ka ar reformu saistīto konsultāciju laika grafiks tiek paredzēts politiski uzstādīto uzdevumu skaidrošanai, nevis iedzīvotājiem labākā risinājuma meklēšanai. Konsultācijas ir paredzētas formālas, neieklausoties pēc būtības pašvaldību iedzīvotājos.

LRA aicina K.Kariņa vadīto valdību būt atbildīgiem, neeksperimentēt ar Latvijas iedzīvotājiem šauru politisko ambīciju vārdā un nekavējoši organizēt profesionālu darba grupu, kurā tiktu iekļauti valdības un pašvaldību pārstāvji, neatkarīgi eksperti , līdzīgi kā tas tika veikts OIK radīto problēmu risinājumu meklēšanas gadījumā. Līdz brīdim kamēr nav noteikti ATR mērķi, izvērtēti ekonomiskie un cita veida ieguvumi iedzīvotājiem un sabiedrībai kopumā, LRA ierosina nepieņemt nekādus politiskos lēmumus, kuri mainītu esošo pašvaldību teritoriālās robežas un ievēlēšanas kārtību.

LRA ir par izvērtētu un iedzīvotāju interesēm atbilstošu reģionālo reformu, kuras rezultātā veidotos finansiālie ieguvumi uz apjomu ietaupījumiem, uzlabotos demogrāfiskā tendence, sabiedriskā transporta pakalpojumi, autoceļu kvalitāte, veselības aprūpes un izglītības piedāvājuma kvalitāte, palielinātos spēja absorbēt ārējo finansējumu (ES fondi) un vietējās pārvaldes pakalpojumi kļūtu profesionālāki. Taču LRA neatbalsta tādu reformu, kura, palielināto apjomu dēļ, radītu papildus izmaksas, samazinātu pakalpojumu pieejamību, ievērojami paildzinātu skolēnu ceļu no mājām līdz skolai un atpakaļ,  veicinātu politiskās līdzdalības samazināšanos no iedzīvotāju puses, attālinātu saikni starp iedzīvotājiem un pašvaldību pārvaldi, būtu nopietns apdraudējums vietējai identitātei.

LRA uzskata, ka arī tad, kad valdības organizētajā darba grupā tiks noskaidrots labākais veids reģionālajai reformai, lēmumus par pašvaldību teritoriju un administratīvo centru noteikšanu ir jāpieņem iedzīvotājiem referenduma veidā, tā kā to nosaka Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 5.pants, nevis nelielai politiķu grupai.

[1] http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40469036&mode=mk&date=2019-02-05