Statūti

Politisko partiju apvienības

„Latvijas Reģionu Apvienība”

statūti

APSTIPRINĀTI
Politisko partiju apvienības
„Latvijas Reģionu Apvienība”
Pārstāvju sapulcē
2017.gada 12.decembrī

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Politisko partiju apvienības nosaukums ir „Latvijas Reģionu Apvienība” (turpmāk tekstā – Reģionu Apvienība), tās saīsinājums ir „LRA”. Tās nosaukuma tulkojums angļu valodā ir „Latvian Regional Association”.

1.2. Reģionu Apvienībai ir sava simbolika. Reģionu Apvienības simbolikas attēlu vai tā aprakstu apstiprina Pārstāvju sapulce.

1.3. Reģionu Apvienību veido partija „Vidzemes partija” un partija „Reģionu Alianse”.

1.4. Reģionu Apvienība ir politiska organizācija, kas darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Latvijai saistošām starptautisko tiesību normām. Reģionu Apvienība nodibināta uz nenoteiktu laiku.

2. Reģionu Apvienības darbības mērķi, uzdevumi un metodes

2.1. Reģionu Apvienības pamatvērtības ir taisnīgums, brīvība, solidaritāte, vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana visiem un latvietības saglabāšana.

2.2. Reģionu Apvienības pamatmērķis ir radīt priekšnoteikumus, lai Latvijas iedzīvotāji var un grib dzīvot Latvijā un jūtas droši par savu tagadni un nākotni mūsu valstī.

2.3. Reģionu Apvienības pamatuzdevums ir sekmēt novadu un visas valsts iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos

2.4. Reģionu Apvienība mērķu sasniegšanai izmanto šādas demokrātiskas darbības metodes:

2.4.1.veic politisko darbību;

2.4.2. piedalās visu līmeņu vēlēšanās;

2.4.3. atbilstoši vēlēšanu rezultātiem piedalās visu līmeņu pārvaldībā;

2.4.4.informē sabiedrību par nozīmīgiem procesiem Eiropas Savienībā, valstī un pašvaldībās.

3. Biedri

3.1. Reģionu Apvienības biedri ir partiju – „Vidzemes partija” un „Reģionu Alianse” – biedri.

3.2. Reģionu Apvienības biedru tiesības un pienākumi ir noteikti to Reģionu Apvienību veidojošo partiju statūtos, kurās attiecīgais biedrs reģistrēts partijas biedru reģistrā.

3.3. Reģionu Apvienības biedru izstāšanos un izslēgšanas priekšnoteikumus un kārtību regulē tās partijas statūti, kurā attiecīgais biedrs reģistrēts partiju biedru reģistrā.

3.4. Reģionu Apvienības darbā var piedalīties arī personas, kas nav tās biedri. Par šādām personām uzskatāmas fiziskās personas – Reģionu Apvienības atbalstītāji. Reģionu Apvienības atbalstītājiem ir tiesības tikt ievēlētiem Reģionu Apvienības Valdē un Revīzijas komisijā, kā arī, saņemot uzaicinājumu, piedalīties Reģionu Apvienības Valdes un Pārstāvju sapulces sēdēs. Atbalstītāji var tikt izvirzīti arī amatiem valsts, pašvaldību un Eiropas Savienības institūcijās. Šādā gadījumā izvirzītais atbalstītājs paraksta speciālu līgumu ar Reģionu Apvienību, kura neievērošanas gadījumā Reģionu Apvienība ir tiesīga izteikt atbalstītājam neuzticību un iespēju robežās to atsaukt (atcelt) no amata.

4. Reģionu Apvienību veidojošo partiju tiesības un pienākumi

4.1. Reģionu Apvienību veidojošo partiju tiesības un pienākumi ir:

4.1.1. iecelt savus pārstāvjus Reģionu Apvienības Pārstāvju sapulcē;

4.1.2. ar Pārstāvju sapulces starpniecību piedalīties Reģionu Apvienības lēmumu pieņemšanā;

4.1.3. ar Pārstāvju sapulces starpniecību ievēlēt Reģionu Apvienības Valdi un citas institūcijas;

4.1.4. izvirzīt kandidātus pašvaldību, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kandidātu sarakstus iesniedzot Reģionu Apvienības Valdei;

4.1.5. ar Pārstāvju sapulces starpniecību saņemt informāciju par Reģionu Apvienības darbību, kā arī brīvi paust savu viedokli;

4.1.6. ievērot Reģionu Apvienības statūtus;

4.1.7. nodrošināt partiju pārstāvju piedalīšanos Reģionu Apvienības darbā, nekavējoties iecelt jaunus pārstāvjus Pārstāvju sapulcē iepriekšējo atcelšanas vai atkāpšanās gadījumā;

4.2. Pēc uzņemšanas Reģionu Apvienībā to veidojošo partiju un šo partiju biedru sadarbība ar citām partijām, partiju apvienībām vai citām trešajām personām attiecībā uz piedalīšanos pašvaldību, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kā arī attiecībā uz sadarbību pēc vēlēšanām, ir saskaņojama ar Pārstāvju sapulci.

4.3. Partija, kas izsaka vēlēšanos iestāties Reģionu Apvienībā pēc tās nodibināšanas, paziņo Pārstāvju sapulcei par partijas un tās biedru sadarbību ar citām partijām, partiju apvienībām vai citām trešajām personām gan attiecībā uz piedalīšanos pašvaldību, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, gan arī attiecībā uz sadarbību pēc vēlēšanām un sadarbību jau ievēlētajās institūcijās (koalīcijas līgumi u.tml.)

4.4. Reģionu Apvienību veidojošās partijas un to biedri nav tiesīgi veikt darbības, kas varētu ierobežot vai traucēt Reģionu Apvienības dalību vēlēšanās vai darbību pēc vēlēšanām.

5. Pārstāvju sapulce

5.1. Pārstāvju sapulce ir Reģionu Apvienības augstākā lēmējinstitūcija.

5.2. Pārstāvju sapulces locekļu pilnvaru termiņš nav noteikts. Partija, kas iecēlusi Pārstāvju sapulces locekli, to jebkurā brīdī var atsaukt, nekavējoties ieceļot citu pārstāvi. Partija citu pārstāvi nekavējoties ieceļ arī esošā pārstāvja atkāpšanās gadījumā.

5.3. Par Reģionu Apvienības Pārstāvju sapulces locekļiem tiek iecelti viens līdz trīs pārstāvji no katras partijas, kas ir Reģionu Apvienības dalībniece. Kārtību, kādā partija izvirza un apstiprina savus pārstāvjus iecelšanai Pārstāvju sapulcē, nosaka pašas partijas. Pārstāvju sapulces loceklis var iesniegt Pārstāvju sapulcei rakstveida paziņojumu par atkāpšanos no Pārstāvja sapulces locekļa pienākumu pildīšanas.

5.4. Pārstāvju sapulces locekļi, balsojot atklāti ar vienkāršu klātesošo locekļu balsu vairākumu, no sava vidus ievēl Pārstāvju sapulces priekšsēdētāju un tā vietnieku. Pārstāvju sapulces priekšsēdētāja vietnieks pilda Pārstāvju sapulces priekšsēdētāja pienākumus tikai tā pārejošas rīcības nespējas vai pilnvarojuma gadījumā.

5.5. Pārstāvju sapulces priekšsēdētājs var tikt pārvēlēts balsojot atklāti ar vienkāršu klātesošo locekļu balsu vairākumu.

5.6. Pārstāvju sapulces priekšsēdētājs ir tiesīgs izteikt Reģionu Apvienības viedokli un paziņojumus masu informācijas līdzekļos un attiecībās ar jebkurām citām personām. Pārstāvju sapulces priekšsēdētājam nav Reģionu Apvienības pārstāvības tiesību.

5.7. Pārstāvju sapulces sasauc un vada Pārstāvju sapulces priekšsēdētājs vai Pārstāvju sapulces priekšsēdētāja vietnieks. Ja minētās personas sapulcē nepiedalās, sapulces vadītājs tiek ievēlēts no klātesošo Pārstāvju sapulces locekļu vidus.

5.8. Pārstāvju kārtējās sapulces sasauc ne retāk kā vienu reizi divpadsmit mēnešos. Pārstāvju kārtējās sapulces izziņojamas ne vēlāk kā septiņas dienas iepriekš. Ja Pārstāvju kārtējo sapulci noteiktajā termiņā nav sasaucis Pārstāvju sapulces priekšsēdētājs vai tā vietnieks, šādas tiesības ir vismaz četriem Pārstāvju sapulces locekļiem kopīgi, kā arī Valdes priekšsēdētājam vienpersoniski.

5.9. Pārstāvju ārkārtas sapulces izziņojamas ne vēlāk kā vienu dienu iepriekš. Ārkārtas sapulces sasauc pēc Pārstāvju sapulces priekšsēdētāja, pēc vienas trešdaļas Pārstāvju sapulces locekļu vai Valdes priekšsēdētāja pieprasījuma.

5.10. Paziņojumā par Pārstāvju sapulces sasaukšanu norādāma Pārstāvju sapulces norises vieta, datums un laiks, kā arī darba kārtībā iekļautie jautājumi. Iespēju robežās paziņojumam pievienojami lēmumu projekti vai cita informācija, kas attiecas uz darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem.

5.11. Jebkura Pārstāvju sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse no Pārstāvju sapulces locekļiem. Pārstāvju kārtējās sapulces lēmumus pieņem ar klātesošo Pārstāvju sapulces locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Pārstāvju ārkārtas sapulces lēmumi ir pieņemti, ja par tiem nobalsojuši vairāk nekā puse no visiem Pārstāvju sapulces locekļiem. Reģionu Apvienības statūtos atsevišķos gadījumos var būt noteikta no iepriekš minētās kārtības atšķirīga lēmumu pieņemšanas kārtība.

5.12. Pārstāvju sapulcēs iespējama arī elektroniskā balsošana, prombūtnē esošiem Pārstāvju sapulces locekļiem savu balsojumu izdarot ar elektroniskā pasta starpniecību. Ja elektroniskais balsojums nav nodots, izmantojot drošu elektronisko parakstu, Pārstāvju sapulces loceklim, kurš balsojis elektroniski, ne vēlāk kā septiņu dienu laikā no sapulces savs elektroniskais balsojums jāapstiprina ar Pārstāvju sapulcei adresētu rakstveida iesniegumu vai parakstu uz Pārstāvju sapulces protokola.

5.13. Pārstāvju sapulces tiek protokolētas rakstveidā, norādot pieņemtos lēmumus un katra Pārstāvju sapulces locekļa balsojumu. Pārstāvju sapulču protokolēšanu un protokolu uzglabāšanu nodrošina Pārstāvju sapulces priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona. Šos pienākumus Pārstāvju sapulce var uzdot Valdei. Protokolus paraksta Pārstāvju sapulces priekšsēdētājs (sapulces vadītājs) un vismaz vēl divi Pārstāvju sapulces locekļi.

5.14. Tikai Pārstāvju sapulce ir tiesīga:

5.14.1. pieņemt lēmumus par Reģionu Apvienības statūtu grozījumiem;

5.14.2. pieņemt lēmumus par jaunu politisko partiju uzņemšanu Reģionu Apvienībā vai partiju izstāšanos no tās;

5.14.3. apstiprināt Reģionu Apvienības deputātu kandidātu sarakstus visu līmeņu vēlēšanām;

5.14.4. apstiprināt Reģionu Apvienības priekšvēlēšanu programmas visu līmeņu vēlēšanām;

5.14.5. ieteikt kandidātus Ministru kabineta locekļu amatiem, kā arī ieteikt to amatpersonu kandidatūras, kuras izvirza Saeimas deputāti un ievēl Saeima;

5.14.6. lemt par sadarbību ar citām politiskajām partijām, to apvienībām un jebkuriem citiem tiesiskiem veidojumiem (biedrībām un nodibinājumiem, iniciatīvas grupām, vēlētāju apvienībām u.tml.), tajā skaitā slēgt ar tām līgumus, ciktāl tas nepieciešams Reģionu Apvienības mērķu sasniegšanai;

5.14.7. pieņemt Reģionu Apvienības budžetu un apstiprināt gada pārskatu, lemt par Reģionu Apvienības finansējumu;

5.14.8. uzraudzīt Reģionu Apvienības Valdes darbību;

5.14.9. ne retāk kā vienu reizi gadā izvērtēt Reģionu Apvienības Valdes darbību;

5.14.10. atcelt Reģionu Apvienības Valdes lēmumus;

5.14.11. ievēlēt un atcelt Reģionu Apvienības Valdes locekļus;

5.14.12. ievēlēt un atcelt Ētikas komisiju;

5.14.13. izlemt jebkurus citus jautājumus, kas nepieciešami Reģionu Apvienības darbībai un nav nodoti Valdes kompetencē, tajā skaitā šajos statūtos un normatīvajos aktos norādītos jautājumus.

5.15. Pārstāvju sapulce ir tiesīga izvērtēt no Reģionu Apvienības kandidātu sarakstiem ievēlēto deputātu un Reģionu Apvienības izvirzīto amatpersonu rīcības atbilstību Reģionu Apvienības statūtiem un pieprasīt no minētajām personām paskaidrojumus par tādām to darbībām, kas ir vai varētu būt pretrunā ar Reģionu Apvienības statūtiem.

5.16. Pārstāvju sapulce ir tiesīga ar savu lēmumu izslēgt no Reģionu Apvienības kandidātu saraksta deputātu, kurš no šī saraksta ievēlēts, kā arī ministru un jebkuru citu amatpersonu, kas iecelta saskaņā ar Reģionu Apvienības ieteikumu, ja šīs personas rīcība neatbilst Reģionu Apvienības statūtos noteiktajiem mērķiem.

5.17. Pārstāvju sapulce ir tiesīga ieteikt jebkurai Reģionu Apvienību veidojošai partijai izslēgt no tās biedru, ja tā rīcība neatbilst Reģionu Apvienības statūtos noteiktajiem mērķiem.

5.18. Jaunas partijas Reģionu Apvienībā uzņem Pārstāvju sapulce, pamatojoties uz partijas rakstisku iesniegumu, kuram pievienots attiecīgās partijas kopsapulces lēmums par pievienošanos Reģionu Apvienībai un pārstāvju izvirzīšanu Pārstāvju sapulcei. Lēmumu par partijas pievienošanos vai izstāšanos no Reģionu Apvienības pieņem attiecīgās partijas kopsapulce saskaņā ar tās statūtiem un normatīvo aktu prasībām.

5.19. Pārstāvju sapulcēs var piedalīties tikai Pārstāvju sapulces locekļi un personas, kuras uzaicinājusi Pārstāvju sapulce.

6. Valde

6.1. Valde ir Reģionu Apvienības izpildinstitūcija, kas organizē un vada Reģionu Apvienības darbu. Valde vada un pārstāv Reģionu Apvienību.

6.2. Reģionu Apvienības Valdi piecu locekļu sastāvā ievēl Pārstāvju sapulce, balsojot atklāti ar vienkāršu klātesošo locekļu balsu vairākumu. No ievēlēto Valdes locekļu vidus Pārstāvju sapulce ievēl Valdes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Valdes priekšsēdētāja vietnieks pilda Valdes priekšsēdētāja pienākumus tikai tā pārejošas rīcības nespējas vai pilnvarojuma gadījumā.

6.3. Valdē var ievēlēt arī personas, kas nav Reģionu Apvienības biedri. Valdē nevar tikt ievēlēti Pārstāvju sapulces locekļi.

6.4. Valdes priekšsēdētāja kandidātu izvirza Pārstāvju sapulces priekšsēdētājs. Valdes priekšsēdētāja kandidāts sagatavo un iesniedz Pārstāvju sapulces priekšsēdētājam Valdes locekļu kandidātu sarakstu, kurš tiek nodots balsojumam Pārstāvju sapulcē. Par katru Valdes locekli un Valdes priekšsēdētāju tiek balsots atsevišķi. Ja netiek ievēlēts Valdes priekšsēdētājs, Pārstāvju sapulces priekšsēdētājs izvirza jaunu Valdes priekšsēdētāja kandidātu, kurš sagatavo jaunu Valdes locekļu kandidātu sarakstu. Ja netiek ievēlēts kāds no Valdes locekļu kandidātiem, Valdes priekšsēdētāja kandidāts tā vietā izvirza citu Valdes locekļa kandidātu, kamēr Valde ievēlēta pilnā sastāvā.

6.5. Valdes locekli ievēlē amatā uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem.

6.6. Vienu reizi gadā Pārstāvju sapulce izvērtē Valdes darbību un nepieciešamības gadījumā pārvēl Valdes locekļus, Valdes priekšsēdētāju vai tā vietnieku. Ja kāds no Valdes locekļiem pats atkāpjas no Valdes locekļa pienākumu pildīšanas, nekavējoties jāsasauc Pārstāvju kārtējā sapulce jauna Valdes locekļa ievēlēšanai.

6.7. Pārstāvju sapulce nav tiesīga atcelt esošo Valdi un ievēlēt jaunu, ja Pārstāvju sapulcē, kurā tiek lemts šis jautājums, pirms šī jautājuma izskatīšanas nav iesniegts jaunās Valdes locekļu saraksts (šo Statūtu 6.4.punktā noteiktajā kārtībā) un tās darbības programma (rīcības plāns), kuru ar saviem parakstiem apstiprinājusi vismaz puse Pārstāvju sapulces locekļu.

6.8. Valdes sēdes sasauc Valdes priekšsēdētājs vai Valdes priekšsēdētāja vietnieks vai vismaz divi Valdes locekļi kopīgi. Valdes kārtējās sēdes sasauc ne retāk kā vienu reizi mēnesī. Valdes sēdes vada Valdes priekšsēdētājs vai cits Valdes sēdē ievēlēts Valdes loceklis.

6.9. Valdes ārkārtas sēdes sasauc arī pēc Pārstāvju sapulces priekšsēdētāja, vismaz četru Pārstāvju sapulces locekļu kopīgi izteikta pieprasījuma.

6.10. Valdes kārtējās sēdes izziņojamas ne vēlāk kā septiņas dienas iepriekš. Ja Valdes kārtējā sēde nav sasaukta noteiktajā termiņā, tiesības sasaukt Valdes kārtējo sēdi ir Pārstāvju sapulces priekšsēdētājam vai vismaz četriem Pārstāvju sapulces locekļiem kopīgi.

6.11. Valdes ārkārtas sēdes izziņojamas ne vēlāk kā vienu dienu iepriekš.

6.12. Paziņojumā par Valdes sēdes sasaukšanu norādāma Valdes sēdes norises vieta, datums un laiks, kā arī darba kārtībā iekļautie jautājumi. Iespēju robežās paziņojumam pievienojami lēmumi projekti vai cita informācija, kas attiecas uz darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem.

6.13. Jebkura Valdes sēde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no Valdes locekļiem. Valdes kārtējās sēdēs lēmumus pieņem ar klātesošo Valdes locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Valdes ārkārtas sēdēs lēmumi ir pieņemti, ja par tiem nobalsojuši vairāk nekā puse no visiem Valdes locekļiem. Reģionu Apvienības statūtos var būt noteikta cita lēmumu pieņemšanas kārtība.

6.14. Valdes sēdēs iespējama arī elektroniskā balsošana, prombūtnē esošiem Valdes locekļiem savu balsojumu izdarot ar elektroniskā pasta starpniecību. Ja elektroniskais balsojums nav nodots, izmantojot drošu elektronisko parakstu, Valdes loceklim, kurš balsojis elektroniski, ne vēlāk kā septiņu dienu laikā no sēdes savs elektroniskais balsojums jāapstiprina ar Valdei adresētu rakstveida iesniegumu vai parakstu uz Valdes sēdes protokola.

6.15. Valdes sēdēs pieņemtie lēmumi tiek protokolēti. Valdes sēžu protokolēšanu un protokolu uzglabāšanu nodrošina Valde vai tās pilnvarota persona. Protokolus paraksta Valdes priekšsēdētājs (sēdes vadītājs) un vismaz vēl divi Valdes locekļi.

6.16. Valde ir tiesīga:

6.16.1. vadīt Reģionu Apvienības darbu un pārstāvēt Reģionu Apvienību;

6.16.2. nodrošināt Reģionu Apvienības programmas īstenošanu un Reģionu Apvienības institūciju lēmumu izpildi;

6.16.3. ņemot vērā Reģionu Apvienības dalībnieku – politisko partiju – ieteiktos deputātu kandidātus, sagatavot un nodot apstiprināšanai Pārstāvju sapulcei kandidātu sarakstus pašvaldību, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām;

6.16.4. virzīt Pārstāvju sapulcei ieteikšanai kandidātus Ministru kabineta locekļu amatiem, kā arī to amatpersonu kandidatūrām, kuras izvirza Saeimas deputāti un ievēl Saeima;

6.16.5. organizēt vēlēšanu kampaņas;

6.16.6. sagatavot Pārstāvju sapulces lēmumu projektus;

6.16.7. veikt citas Pārstāvju sapulces un Reģionu Apvienības darbībai nepieciešamas organizatoriskas darbības, dokumentu projektu sagatavošanu;

6.16.8. informēt Pārstāvju sapulci par Valdes rīcībā esošu informāciju, ja nepieciešams Pārstāvju sapulces kompetencē esoša lēmuma pieņemšana;

6.16.9. virzīt uz Pārstāvju sapulci priekšlikumus jautājumos, kas ir Pārstāvju sapulces kompetencē;

6.16.10. organizēt un vadīt Reģionu Apvienības biroja darbību, lemt par tā sastāvu;

6.16.11. lemt par konsultantu un nozaru speciālistu (ekspertu) pieaicināšanu;

6.16.12. izsniegt pilnvaras Reģionu Apvienības pārstāvībai;

6.16.13. pildīt Pārstāvju sapulces lēmumus, rīkojumus un uzdevumus;

6.16.14. īstenot citas šajos statūtos un normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

6.17. Valdei ir tiesības informēt Pārstāvju sapulci par gadījumiem, kad no Reģionu Apvienības kandidātu sarakstiem ievēlētie deputāti vai amatpersonas, kuras amatiem izvirzījusi (ieteikusi) Reģionu Apvienība, neievēro Reģionu Apvienības pamatvērtības un mērķus un nepilda Reģionu Apvienības vēlēšanu programmas.

6.18. Valdes priekšsēdētājam tiek noteiktas atsevišķas pārstāvības tiesības. Tiesības pārstāvēt Reģionu Apvienību attiecībās ar trešajām personām ir Valdes priekšsēdētājam, tajā skaitā pārstāvēt Reģionu Apvienības tiesās vai jebkurās citās valsts un pašvaldību iestādēs un organizācijās. Valdes priekšsēdētājam ir bankas dokumentu, līgumu, pilnvaru un visu citu Reģionu Apvienības darbību nodrošināšanai nepieciešamo dokumentu paraksta tiesības.

6.19. Pārējiem Valdes locekļiem tiek noteiktas kopīgas pārstāvības tiesības, tas ir, jebkurš Valdes loceklis ir tiesīgs pārstāvēt Reģionu Apvienību kopīgi ar vismaz diviem Valdes locekļiem.

6.20. Valdes sēdēs var piedalīties tikai Valdes locekļi, Pārstāvju sapulces locekļi un personas, kuras uzaicinājusi Valde. Pārstāvju sapulce ir tiesīga iepazīties ar visiem Valdes lēmumiem un jebkuriem citiem dokumentiem.

7. Manta un finanšu līdzekļi

7.1. Reģionu Apvienībai ir juridiskas personas statuss, tai ir savi finanšu līdzekļi un manta, ko var veidot Reģionu Apvienību veidojošu partiju iemaksas, fizisko personu ziedojumi un/vai cits normatīvajos aktos atļautā veidā iegūts īpašums un/vai ienākumi.

7.2. Par Reģionu Apvienības finansējumu lemj Pārstāvju sapulce.

7.3. Reģionu apvienības finansiālās darbības revīzijas institūcija ir revidents, kuru ievēl un atsauc Pārstāvju sapulce. Revidents tiek ievēlēts uz vienu gadu. Revidents veic revīziju vienu reizi gadā.

8. Deputātu kandidātu izvirzīšana, sarakstu apstiprināšanas kārtība

8.1. Katra no Reģionu Apvienībā esošajām partijām izvirza savu deputātu kandidātu sarakstu pašvaldību, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

8.2. Reģionu Apvienības Valde izvērtē partiju iesniegtos kandidātu sarakstus un sastāda un savlaicīgi iesniedz apstiprināšanai Pārstāvju sapulcē Reģionu Apvienības sarakstus ar kandidātiem pašvaldību, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

8.3. Pārstāvju sapulce ir tiesīga divu nedēļu laikā no kandidātu saraksta saņemšanas pieprasīt Valdei grozīt kandidātu sarakstu.

8.4. Pēc Pārstāvja sapulces apstiprinājuma saņemšanas Valde iesniedz deputātu kandidātu sarakstu vēlēšanu komisijā.

8.5. Neparedzētu apstākļu gadījumā (kandidāta nāve, smagas veselības problēmas, atklājusies kriminālsodāmība, kandidāta iesniegums par izstāšanos no partijas un citos tamlīdzīgos gadījumos u.tml.) Pārstāvju sapulce ir tiesīga lemt par izmaiņām deputātu kandidātu sarakstos, ciktāl tas nepieciešams šo apstākļu novēršanai. Ja neparedzētu apstākļu gadījumā deputāta kandidāts atstāj savu amatu, tad viņa vietā stājas nākamais kandidāts, kurš vēlēšanās ieguvis vislielāko balsu skaitu.

8.6. Jebkurā gadījumā Pārstāvju sapulces pienākums ir ne vēlāk kā septiņas dienas pirms kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņa beigām apstiprināt Reģionu Apvienības galīgo kandidātu sarakstu attiecīgajām vēlēšanām. Ja noteiktajā termiņā kandidātu saraksts nav apstiprināts, Pārstāvju sapulces priekšsēdētājs ir tiesīgs vienpersoniski parakstīt un iesniegt vēlēšanu komisijai adresētu tādu Reģionu Apvienības kandidātu sarakstu, kādu Valde iesniegusi apstiprināšanai Pārstāvju sapulcei.

8.7. Reģionu Apvienības priekšvēlēšanu programmas pašvaldību, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām sagatavo Valde un savlaicīgi iesniedz Pārstāvju sapulcei apstiprināšanai. Ja Pārstāvju sapulce ne vēlāk kā septiņas dienas pirms pirmsvēlēšanu programmas publikācijas termiņa beigām nav Valdes iesniegto priekšvēlēšanu programmu apstiprinājusi, Pārstāvju sapulces priekšsēdētājs ir tiesīgs vienpersoniski parakstīt un iesniegt vēlēšanu komisijai to priekšvēlēšanu programmu, kuru apstiprināšanai Pārstāvju sapulcē iesniegusi Valde.

9. Ētikas komisija

9.1. Gadījumos, ja rodas nepieciešamība izvērtēt Reģionu Apvienības biedru, deputātu, kurš no šī saraksta ievēlēts, kā arī ministru un jebkuru citu amatpersonu, kas iecelta saskaņā ar Reģionu Apvienības ieteikumu, rīcības ētiku, Reģionu Apvienība var izveidot Ētikas komisiju vismaz trīs locekļu sastāvā.

9.2. Ētikas komisijas locekļu kandidātus Pārstāvju sapulcei iesaka Reģionu Apvienības valde. Ētikas komisijas locekļi var tikt izvēlēti no Reģionu Apvienības biedru un atbalstītāju vidus, kā arī var tikt ievēlētas jebkuras citas personas ar nevainojamu reputāciju. Ētikas komisijas priekšsēdētāju ievēl Ētikas komisijas locekļi no sava vidus.

9.3. Pārstāvju sapulce apstiprina Ētikas komisijas sastāvu ar vienkāršu balsu vairākumu.

9.4. Ētikas komisijas priekšsēdētāju ievēl Ētikas komisijas locekļi no sava vidus.

9.5. Ētikas komisija lēmumu pieņem Ētikas komisijas sēdē, nepieciešamības gadījumā pieaicinot Reģionu Apvienības biedru vai atbalstītāju, par kura rīcības ētiku tiek lemts. Ētikas komisija ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse tās locekļu. Lēmums Ētikas komisijā ir pieņemts, ja par to nobalsojusi vairāk kā puse no Ētikas komisijas locekļu kopējā skaita.

9.6. Ētikas komisijas sēdes tiek protokolētas, norādot pieņemtos lēmumus un katra Valdes locekļu balsojumu. Protokolēšanu nodrošina Ētikas komisijas priekšsēdētājs vai tā pilnvarota persona. Ētikas komisijas protokolus paraksta visi Ētikas komisijas locekļi, kas piedalījušies jautājuma skatīšanā. Ētikas komisijas protokolā tiek norādīta lēmuma konstatējošā, motīvu un rezolutīvā daļa. Ētikas komisijas protokolus uzglabā Valde.

9.7. Ētikas komisijas protokoli ir publiski pieejami un tiem ir rekomendējošs raksturs. Reģionu Apvienība ir tiesīga Ētikas komisijas protokolus publiskot.

9.8. Ētikas komisijas izveidošanu ir tiesīgs ierosināt Pārstāvju sapulces priekšsēdētājs un vismaz viena trešdaļa visu Pārstāvju sapulces locekļu kopīgi.

9.9. Ētikas komisijai ir pienākums informēt Pārstāvju sapulci par Ētikas komisijas

10. Reģionu Apvienības statūtu grozīšanas kārtība

Grozījumus Reģionu Apvienības statūtos un programmā veic Pārstāvju sapulce, kurā piedalās vairāk nekā puse Pārstāvju sapulces locekļu, ar vienkāršu balsu vairākumu, sākotnēji atklāti balsojot par katru priekšlikumu atsevišķi un pēc tam atklāti balsojot par grozījumiem kopumā.

11. Reģionu Apvienības darbības apturēšana, izbeigšana un reorganizācija

Lēmumu par Reģionu Apvienības darbības apturēšanu, izbeigšanu vai reorganizāciju pieņem Pārstāvju sapulce. Lēmumam nepieciešams vairāk nekā divas trešdaļas no klātesošo Pārstāvju sapulces locekļu balsīm.