LRA: tuvākajos divos gados ceļu stāvoklis būtiski neuzlabosies

Partiju apvienības “Latvijas Reģionu Apvienība” (LRA) Saeimas frakcija vakar tikās ar satiksmes ministru Uldi Auguli, lai skaidrotu virkni problemātisku jautājumu: katastrofālo situāciju ar Latvijas ceļiem un tiltiem, nozarē valdošo korupciju, pakalpojumu nepieejamību utml. Tikšanās laikā LRA frakcijas deputāti un pašvaldību pārstāvji izjautāja ministru par Latvijas autoceļu uzturētāja un Latvijas Valsts ceļu iepirkumiem, par AirBaltic finanšu stāvokli un RailBaltic projekta attīstības gaitu, par tranzītu nozares perspektīvu un kravu piesaisti Latvijas ostām.

5 miljoni  eiro ir summa, par kādu SM pieļāvusi lielāku iepirkumu Latvijas Valsts ceļos. Tas ir daudz vai maz valstij, kurā ceļu stāvoklis ir tik acīmredzami sliktāks par kaimiņvalstīs uzturētajiem? Valstī, kurā visā nopietnībā “eksperti” sāk vainot ceļus – to Latvijā esot vienkārši par daudz?

 5 miljoni eiro Latvijai nozīmētu 55 km grants ceļu rekonstrukciju, 15 km asfalta vai pat 2500 km grants ceļu uzturēšanu veselu gadu.
Ministrs izvairījās no atbildes par nozarē novērotajiem korupcijas gadījumiem, līdz ar to var saprast, ka šī problēma viņam nešķiet ne būtiska, ne aktuāla, ne arī nosodāma un apkarojama.

 Lai cik pozitīvi ministrs nevērstu sarunu uz to, ka ceļu fondam no 2021. gada tikšot novirzīti 70% no akcīzes nodokļa, ir skaidrs, ka tuvākajos 2 gados ceļu stāvoklis neuzlabosies, jo finansējums 2019. un 2020. gadā  būs daudzkārt mazāks kā šobrīd. Kādā stāvoklī būs ceļi pēc šiem diviem gadiem, varam tikai minēt, jo liela daļa grants seguma ceļu jau šobrīd ir nobraukti līdz pamatslānim, un vēl daļa ceļu rudeņos un pavasaros ir neizbraucamu dubļu jūra pat autobusiem un kravas mašīnām. Ceļiem ir nepieciešama fundamentāla atjaunošana, tomēr arī solītais finansējums, kas varētu pāriet pašvaldību rīcībā, segtu tikai uzturēšanas izmaksas, par nopietnākiem ieguldījumiem pašvaldībām būs jādomā pašām, un, kā atzīst ministrs, arī jāpiesaista aizņēmumi. 

Ministram jāsaprot, ka ceļiem ir arī sociāla funkcija – bērni netiek uz skolām, kuru kļūst arvien mazāk un tālākas, iedzīvotāji netiek pie ārstiem, darbiniekiem nokļūšana uz darbu maksā vairāk par iespējamo atalgojumu… 
Ko darīt nākamos 2 gadus, kamēr skolēni netiks uz skolu un slimnieki pie ārstiem? Ir naivi cerēt, ka tas neietekmēs valsts iedzīvotāju migrāciju un reģionu attīstības perspektīvu.  

Nellija Kleinberga, LRA Saeimas frakcijas priekšsēdētāja:

 “Šī bija viena no visilgākajām LRA frakcijas sarunām, kuras notikušas ar nozaru ministriem, jo Satiksmes ministrijas pārziņā esošie jautājumi skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju un lielā mērā nosaka Latvijas ekonomiskās attīstības virzienu, reģionu pastāvēšanu un valsts drošību.

Diemžēl radās iespaids, ka Satiksmes ministrijas darbībā vairāk vērojama reaģējoša rakstura darbošanās bez stratēģiskas pieejas, kas tieši šobrīd būtu svarīgāka nekā jebkad. Neizdarības, korupcija un izšķērdība ir rezultāts tam, ka SM pietrūkst stratēģisks nozares attīstības redzējums un saimnieciska attieksme pret  pārraudzībā esošajiem līdzekļiem. Kamēr  amatpersonas ceļu sliktajā stāvoklī vaino nepietiekamo valsts budžetu, tikmēr  tieši šai nozarei raksturīgs nesamērīgi augsts vadītāju atalgojums  vairākās SM pārvaldītajās kapitālsabiedrībās, un tas nebūt negarantē šo uzņēmumu efektivitāti ilgtermiņā.  

Šī arī saruna atklāja, ka nav sadarbības starp divām ministrijām – SM un IZM, kura uzsākusi vērienīgas skolu tīkla reformas bez skaidra realizācijas plāna.  

Var zīmēt kartes un radīt jaunus izpētes kritērijus un metodes instrumentus, kas, protams, ir apsveicami, tomēr bez stratēģiskas pieejas pat vismodernākajiem instrumentiem nav nozīmes, ja pētījuma pasūtītājam nav redzējuma par savu lomu attiecībā uz valsts ekonomisko izaugsmi un sociālo funkciju nodrošināšanu. Šobrīd SM darbības vērstas tikai uz to, lai nofiksētu esošo situāciju, iedzīvotāju skaitu un ekonomiskās aktivitātes, respektīvi, situācija tiek “novērota”, bet kas tiek darīts, lai situāciju uzlabotu? Visticamāk, lielā mērā arī SM nekvalitatīvais līdzšinējais darbs ir par iemeslu tam, ka cilvēki bēg projām no reģioniem, nespēdami atrast ne darbavietas, ne tuvumā esošas skolas un bērnudārzus. Ir acīmredzami aizmirsts par cilvēkiem, kuru  nodokļos maksātā naudas tiek nesaimnieciski tērēta.”

Fakti:

• Martina Gausa ienākumi no “Airbaltic”2017.gadā  – 1,16 miljoni eiro.

 • “Lattelecom” vadītāja Jura Gulbja alga 2017. gadā  – 389 tūkstoši eiro.

• “Latvijas dzelzceļa” vadītaja Edvīna Bērziņa  alga – 137 tūkstoši eiro.