LRA rosina palielināt sabiedrības lomu nākamā Valsts prezidenta izraudzīšanā

Partiju apvienība “Latvijas Reģionu Apvienība” šonedēļ izskatīšanai Saeimā iesniedz grozījumus, kas ievērojami mainīs pašreizējo Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību. To mērķis ir palielināt sabiedrības iesaisti Valsts prezidenta amata kandidātu izvēlē, lai būtiski palielinātu iespējamību, ka Valsts prezidenta amatā nonāk cilvēks, kurš, kā Latvijas Valsts simbols un pirmā persona, baudītu sabiedrības atbalstu un uzticību un ar kuru tauta spētu lepoties un identificēties.

LRA virzītās izmaiņas paredz, ka turpmāk Valsts prezidenta amata kandidātu sarakstu, (uz kuru kandidātus izvirza partijas vai Saeimas deputāti), pēc kandidatūru pārbaudes Saeima nodod Centrālajai vēlēšanu komisijai parakstu vākšanas rīkošanai. Tikai tie no izvirzītajiem kandidātiem, kuri savāks vismaz 50 000 Latvijas balsstiesīgu iedzīvotāju parakstus, tiks virzīti Saeimas balsojumam. Tādā veidā tiek panākts kompromiss ar sabiedrību, kura vēlas piedalīties Valsts prezidenta ievēlēšanā, kā arī tiek garantēts, ka par Valsts prezidentu kļūst cilvēks, kurš bauda valsts iedzīvotāju atbalstu. Šādā veidā Valsts prezidenta amata kandidātam būs nepieciešams sevi arī prezentēt sabiedrībai, izklāstot savu redzējumu par Latvijas turpmāko nākotni. Tas ievērojami stiprinātu demokrātijas principu, tajā pašā laikā nemainot Latvijas Republikas Satversmē noteikto valstisko iekārtu (parlamentāras demokrātijas modeli) un varas sadalījumu. Priekšlikums paredz arī grozījumu Satversmē, nosakot Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā.
Pašreizējais Valsts prezidenta ievēlēšanas likums nosaka virkni kritēriju Valsts prezidenta amata kandidātiem, piemēram, minimālo vecumu, nevainojamu reputāciju, nesadarbošanos ar ārvalstu izlūkdienestiem, utt., tomēr nekur nav minēts, ka Valsts prezidenta kandidātiem ir jābauda sabiedrības atbalsts. Ar likumprojektiem paredzēts izdarīt grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā, likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”, kā arī izdarīt nepieciešamās saistītās izmaiņas Saeimas kārtības rullī un likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”.

Paredzot, ka pirms Saeimas galīgās izvēles vajadzīgs laiks, lai kandidāti varētu savākt nepieciešamos 50 000 parakstus, grozījumi nosaka, ka pašreizējais termiņš, kas ir no kandidāta nosaukšanas līdz balsojumam Saeimā, tiek pagarināts par 45 dienām, no kurām 15 dienas notiek administratīvā sagatavošanās parakstu vākšanai un 30 dienas – laiks, kas dots katram kandidātam, lai savāktu attiecīgo balsu skaitu. Ja neviens kandidāts nav savācis attiecīgo balsu skaitu, partijām un deputātiem ir iespēja izvirzīt jaunus kandidātus. Savukārt, ja Saeima neievēl nevienu no sabiedrības atbalstītajām kandidatūrām − ja Valsts prezidenta vēlēšanu pēdējā kārtā neviens kandidāts nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, − tiek rīkotas jaunas vēlēšanas.

Edvards Smiltēns, 12. Saeimas deputāts, LRA valdes loceklis: “Pēc gada mums ir jāizraugās mūsu valsts pirmā persona – Latvijas simtgades prezidents. Kurš būs mūsu Latvijas valsts seja un cilvēks, ar kuru mēs varēsim identificēties un lepoties? Vai viņš tiks izraudzīts šaurā lokā, tālu no sabiedrības acīm, kā tas jau agrāk pieredzēts − Zoodārzā vai Rīdzenes viesnīcas numuriņā? Un ievēlēts politiskā tirgus rezultātā, aizklātā un sabiedrībai neredzamā balsojumā? Vai tomēr mēs Latvijas simtgadi vēlamies veidot kā robežšķirtni starp veco, iesmakušo politiku un mūsu valsts demokrātijas pacelšanu kvalitatīvi jaunā pakāpē?

Daudzi ietekmīgi politikas kuratori līdzšinējo, sev izdevīgo sistēmu sargā – tas ir šauras grupas labi kontrolēts un aizklāts Valsts prezidenta ievēlēšanas process ar vēstījumu sabiedrībai “Mēs zinām labāk!”. Tas palielinājis plaisu starp varu un sabiedrību, kā arī audzējis arvien lielāku neuzticību, dusmas un aizvainojumu cilvēkos. Rezultātā − populāra kļūst doma par “stingro roku” – tautas vēlētu prezidentu ar plašām pilnvarām. Tā ir otra galējība, bīstama doma, kas izjauc Satversmē iestrādāto parlamentārās demokrātijas arhitektūru un varu līdzsvaru. Mēs piedāvājam racionālu, centrisku un modernu risinājumu, lai stiprinātu demokrātiju un sabiedrību iesaistītu savas valsts pirmās personas atklātā izvēles procesā.”

Jānis Ābols, jurists un Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektors, Likumprojektu izstrādes darba grupas vadītājs: ”Jaunā Valsts prezidenta vēlēšanu kārtība ir spēcīgs signāls valsts turpmākai attīstībai tiesiskā, pamatprincipiem atbilstošā virzienā, kam jātiek novērtētam arī starptautiskajā arēnā. Ar grozījumiem virknē tiesību aktu esam radījuši demokrātijas principus, tautas suverēno varu stiprinošu, varētu teikt, unikālu modeli, kas atbilstoši paredzētajām izmaiņām konstitucionālajās normās izveido mehānismu tautas iesaistei Valsts prezidenta vēlēšanu procesā, atbalstot sev pieņemamu kandidātu. Vienlaikus grozījumi maina jau sen diskutēto kārtību – aizklāto balsojumu par Valsts prezidentu, un nosaka šo procesu Saeimā par atklātu, lai izslēgtu jebkādas manipulāciju iespējas un nodrošinātu vēlēšanu caurspīdīgumu. Nav pamata nogaidīt, kad mainīsies parlamenta sastāvs, lai iesniegtie grozījumu projekti “iegultos” aizmirstās likumprojektu datu bāzēs uz nenoteiktu laiku. Saeimai, uzklausot konstitucionālo ekspertu viedokli, būtu svarīgi uzsākt diskutēt un lemt par iesniegtajiem grozījumiem jau tuvākajā laikā.”
“Latvijas sabiedrība, pēc manām domām, nevēlas tautas vēlētu Valsts prezidentu ar plašām pilnvarām. Patiesībā mūsu valsts cilvēku vēlme ir būt iesaistītiem savas pirmās amatpersonas izvēlē. Mēs nevaram ievēlēt prezidentu, kas ir tautas mīlēts un kurš spētu iedvesmot tautu, ja pati sabiedrība ir izslēgta no šī procesa. Mūsu piedāvātais modelis ietver sabiedrības iesaisti caurspīdīgā un saprotamā kandidātu izraudzīšanās procesā. Tajā pašā laikā nepieļaujot varas monopolizēšanu viena cilvēka rokās un Satversmē nostiprināto varas centru esamību – nemainīgi paturot par kandidātu nominācijas vietu – Saeimu. Politiskajām partijām tiks uzlikts lielāks spiediens, izraugoties iespējamos prezidenta kandidātus, jo viņiem būs jāiegūst vismaz piecu procentu atbalsts sabiedrībā, vēlama atbalsta esamība visos reģionos. Tieši tas radīs dzelžainu principu, kur nav iespējams apiet sabiedrības viedokli, padarot mūsu valsti stiprāku,” uzsver Edvards Smiltēns.

LRA aicina visas politiskās partijas uz konsultācijām par piedāvātajiem likumprojektiem, tos plānots izskatīt 10. maija Saeimas sēdē.