LRA pieprasa Arvila Ašeradena demisiju

Pēc partiju apvienības “Latvijas Reģionu Apvienība” Saeimas frakcijas deputātu tikšanās ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu un viņa risinājumu uzklausīšanas attiecībā uz elektroenerģijas rēķinu samazināšanu, tika pieņemts lēmums virzīt Saeimā pieprasījumu par ekonomikas ministra demisiju. Šodien attiecīgais pieprasījums tiks iesniegts Saeimas Prezidijam.

Ekonomikas ministra risinājumi elektrības rēķinu samazināšanai, kas tika prezentēti šo pirmdien tikšanās laikā, faktiski ietvēra maksājumu sloga pārnešanu no dažiem lielajiem enerģijas patērētājiem uz visiem citiem – tūkstošiem mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī iedzīvotājiem, kas tagad maksā būtiski lielākus elektroenerģijas rēķinus. Tāpat ministrs iesniedza savu redzējumu attiecībā uz lauksaimnieku un zemnieku situācijas daļēju risināšanu, taču tas neattiecas uz uzņēmējiem un mājsaimniecībām.

Nellija Kleinberga, LRA Saeimas frakcijas priekšsēdētāja: “Uzklausot ministru, neguvām pārliecību, ka viņa rosinājumi elektrības rēķinu mazināšanai sagatavoti lauksaimnieku, zemnieku, uzņēmēju un mājsaimniecību interesēs. Drīzāk guvām iespaidu, ka ministrs nespēj kontrolēt situāciju un atrisināt šo jautājumu līdz 1. martam, kā mēs to prasījām. Visa atbildība tiek pārlikta uz elektroenerģijas patērētājiem, iesakot viņiem pašu spēkiem risināt šos jautājumus – t.i., pieslēdzot vai atslēdzot jaudas, kas, manuprāt, ir neloģiski. Turklāt mēs nedzirdējām nevienu vārdu, kas attiektos uz tām grupām, ko minējām kā prioritāras − uzņēmējiem un mājsaimniecībām, ne tikai lauksaimniekiem un zemniekiem. Mēs paliekam pie savas līdzšinējās pozīcijas.”

Tikšanās laikā ministram tika uzdoti jautājumi gan par elektrības rēķinu samazināšanu, gan citiem viņa pārziņā esošiem aktuāliem jautājumiem, piemēram, obligātā iepirkuma atbalsta licenču atņemšanu koģenerācijas stacijām un “Conexus Baltic Grid” akciju iegādi. Tikšanās rezultāti:

 

  1. Ministrs negarantē, ka uzņēmējiem, zemniekiem un lauksaimniekiem, saņemot elektrības rēķinus par februāri, tajos vairs nebūs līdzšinējais sadārdzinājums, ko veido obligātās iepirkumu komponentes (OIK) fiksētie maksājumi par jaudu.

 

  1. Kad no ministra tika prasīts AS “Sadales tīkls” (ST) audita rezultāts, − un LRA ir informācija, ka ST tika veikts iekšējais audits saistībā ar OIK, proti, par to, kā tika veikti pieslēgumi, pārbaudīti līgumi un darbinieki, − ministrs izvairījās no atbildes par konkrēto atzinumu, atrunājoties, ka nesaprot, par kuru tieši ir runa.

 

  1. Ministrs gan apstiprina, ka ir noskaidrojis, kas noticis ar Daniela Pavļuta laikā veiktās dienesta pārbaudes rezultātiem attiecībā uz OIK lēmumu pieņemšanu Ekonomikas ministrijā. Izrādās, ka šāds ziņojums nav nekur pazudis, bet vienkārši nav pabeigts. Taču, pēc ministra teiktā, līdz šim nav veiktas nekādas reālas darbības, lai šo ziņojumu pabeigtu. Tiek solīts audits kaut kad nākotnē, ko varētu veikt kāda trešā puse.

 

  1. Ministrs arī nevarēja sniegt konkrētu atbildi par to, cik būtu iespējams ieekonomēt ST tarifā, padarot efektīvāku uzņēmuma darbu. Ir vien noteikts, ka tarifs paliek “nemainīgs un nekustināms” līdz 2022.gadam. Tas realitātē nozīmē sekojošo: pat ja ST strādās efektīvāk un līdz 2022.gadam samazinās izmaksas, uz tarifiem tas iespaidu neatstās.

 

  1. Ministrija atzīst, ka vairāki uzņēmumi, koģenerācijas staciju īpašnieki, kuriem ir atņemtas licences, jau ir uzsākuši tiesvedību pret ministriju, attiecīgi Latvijas valsti.

 

  1. Ministrs konsekventi neatzīst sava partijas biedra un ģenerālsekretāra Arta Kampara līdzdalību tajos notikumos, kas tagad izvērtušies par OIK skandālu.

 

  1. Pieejamā informācija liecina, ka Valsts kase ir aizdevusi līdzekļus AS “Augstsprieguma tīkls“, lai atpirktu akcijas no SIA “Itera Latvija”, proti, Savicka kunga, AS “Conexus Baltic Grid” un citiem, − kas liek domāt, ka šis pirkums tiešā vai netiešā veidā atspoguļosies patērētāju rēķinos par gāzi vai elektrību. Ministrs gan negribīgi, bet tomēr bija spiests atzīt, ka tā tas arī notiks.

 

  1. Ministrs arī izvairījās atbildēt uz jautājumu par to, kāpēc tika pieņemts lēmums iegādāties “Conexus Baltic Grid” akcijas tieši tajā brīdī, kad to vērtība bija visaugstākā, līdz ar to par tām samaksājot augstāku cenu, nekā pērkot jebkurā citā laikā. Taču kopumā LRA frakcija uzskata, ka šis pirkums bija lieks.

 

  1. Ministrs atzīst − lai stiprinātu energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspēju, tas tika panākts, pārdalot izmaksas un uzliekot papildu slogu uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī iedzīvotājiem.

 

Diemžēl pēc tikšanās ar ministru LRA frakcija nonāca pie secinājuma, ka pasākumi, ko Ekonomikas ministrija piedāvā elektrības rēķinu mazināšanai, ir dekoratīvi, lai imitētu darbību. Tāpat nācās secināt, ka ministrs visai vāji pārvalda situāciju paša vadītajā iestādē.