LRA panāk zaļo gaismu atklātai Valsts prezidenta ievēlēšanai

Šodien partiju apvienība “Latvijas Reģionu Apvienība” (LRA) ar savu neatlaidību un uzstājību panākusi to, kas nav izdevies nevienam citam politiskajam spēkam – Saeimas vairākums beidzot atbalstīja LRA virzīto prasību Latvijas Valsts prezidentu ievēlēt atklātā balsojumā.

Balsojums par Valsts prezidentu ir vienīgais balsojums Saeimā, kas joprojām tiek slēpts no sabiedrības, tādēļ prezidenta ievēlēšanas process tiek pakļauts netīram politiskajam tirgum.

Edvards Smiltēns, 12.Saeimas deputāts, LRA valdes loceklis: “Šodien Saeima pieņēma vēsturisku lēmumu − arī Latvijas simtgades kontekstā. Tas ir lūzuma punkts. Beidzot sabiedrība tiek iesaistīta Latvijas Valsts pirmās personas ievēlēšanas procesā, jo līdz šim balsojums par Valsts prezidentu ticis rūpīgi slēpts no sabiedrības. LRA ir pieprasījusi atklātu un caurspīdīgu prezidenta ievēlēšanas procesu, jo sabiedrībai ir tiesības zināt, kā rīkojas katrs viņu ievēlētais Saeimas deputāts tik svarīgā balsojumā. Jautājums par Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā, ik pa laika ieguva aktualitāti jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas pirms 28 gadiem. Un LRA šobrīd ar lepnumu var teikt, ka tieši mūsu neatlaidība šajā jautājumā, piesakot to Saeimas dienaskārtībā ne vienu reizi vien, ir vainagojusies ar pozitīvu rezultātu. Šodienas Saeimas lēmums apliecina demokrātijas briedumu, un veicinās politiķu atbildību sabiedrības priekšā, atklāti parādot savu balsojumu.”

Vienlaikus LRA, pēc vairāku mēnešu darba, pagājušajā nedēļā nāca klajā ar pilnīgi jaunu risinājumu, kā iesaistīt sabiedrību lēmumu pieņemšanā par savas valsts augstāko un nozīmīgāko amatpersonu. LRA virzītās izmaiņas paredzēja, ka turpmāk Valsts prezidenta amata kandidāti, kurus izvirza partijas vai Saeimas deputāti, pēc kandidatūru pārbaudes tiek nodotas sabiedrības vērtējumam. Tikai tie, no partiju izvirzītajiem kandidātiem, kuri savas kandidatūras atbalstam savāktu vismaz 50 000 Latvijas balsstiesīgu iedzīvotāju parakstus, tiktu virzīti tālāk, atklātam Saeimas balsojumam par nākamo Valsts prezidentu.

“Mūsu iniciatīvu atzinīgi novērtēja gan Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits, kurš 2013.gadā tika virzīts Latvijas Valsts prezidenta amatam, uzsverot, ka LRA ierosinājums, iesaistīt arī vēlētājus kandidātu izlasē, varētu apmierināt tos cilvēkus, kuriem nav pievilcīga pašreizējā prezidenta ievēlēšanas kārtība. Viņš arī atzina, ka šis ir pilnīgi jauns priekšlikums. Tāpat viens no atzītākajiem un respektētākajiem valsts tiesību ekspertiem Latvijā Edgars Pastars, komentējot LRA priekšlikumu laikrakstā “Latvijas Avīze”, atzina, ka šāds risinājums izklausās nedaudz negaidīts, bet tas noteikti ir interesants un diskusijas vērts. Arī citi konstitucionālo tiesību eksperti norādījuši, ka šis ir pilnīgi jauns piedāvājums, kas risina problēmu un apmierina sabiedrības vēlmi izteikt viedokli attiecībā uz Valsts prezidenta izvēli. Diemžēl Saeimā, kā jau ierasts, šo ideju nogalināja saknē, pat nesākot diskusijas un tās apspriešanu. Tas tikai kārtējo reizi apliecina koalīcijas pakļaušanos ZZS diktātam. Izskatās, ka ZZS ir vienīgā partija, kas kategoriski nevēlas mainīt pašreizējo kārtību, jo aizklāts balsojums ļauj veidot izdevīgas aizmuguriskas vienošanās, par kurām – acīmredzami – politiķi nevēlas, lai uzzina vēlētājs. Ar savu balsojumu koalīcija tautai lika saprast: “Mēs zinām labāk! Jums nav tiesību zināt, kā mēs balsojam un jums nav tiesības izteikt savu viedokli!”” uzsver E. Smiltēns.

Lai dotu Saeimas deputātiem labāku motivāciju šajā jautājumā izdarīt izvēli saskaņā ar savu sirdsapziņu, LRA pieprasīja Saeimas Prezidijam skaļi nolasīt katra deputāta balsojumu sabiedrībai tik svarīgā jautājumā. Tas tika darīts apzināti, atceroties, ka balsojumā par Ingūnas Sudrabas atstādināšanu no ‘Oligarhu lietas’ izmeklēšanas komisijas vadītājas amata, skaidri iezīmējās koalīcijas partiju divkosība, kad tās apliecināja vēlmi Sudrabas kundzi atstādināt no amata, taču realitātē pietrūka tieši tik daudz balsu, lai tas nenotiktu.