LRA iesniegto budžeta priekšlikumu virsmērķis – uzlabot iedzīvotāju labklājību

Ar mērķi uzlabot iedzīvotāju labklājību un novērst netaisnīgumu sociālajā jomā, Latvijas Reģionu Apvienības (LRA) Saeimas frakcijas deputāti sagatavojuši un iesnieguši 53 priekšlikumus Latvijas valsts 2018. gada budžetam.

Nellija Kleinberga, LRA Saeimas frakcijas priekšsēdētāja:

„Mēs esam gandarīti, ka daļa no mūsu iepriekšējos gados iesniegtajiem priekšlikumiem ir realizēti, tātad darbs nav bijis velts, tomēr ar to ir daudz par maz, lai iedzīvotāju labklājības līmenis  strauji uzlabotos. Tādēļ arī šogad LRA deputāti iestājas par to, ka, pirmkārt, ir jānodrošina iedzīvotāju pamatvajadzības, otrkārt, pie varas esošajiem jāmaina attieksme un jāsaprot, ka cilvēks ir galvenā vērtība valstī, nevis iekārtas, būves un līdzekļu „apgūšanas” mehānismi. Ir jānovērš virkne nepārdomātu un tuvredzīgu lēmumu, piemēram, reģionālajā politikā, izglītības sistēmā un veselības aprūpē. Mūsu piedāvājumi ir vērsti uz to, lai iedzīvotāju drošība, labklājība, kvalitatīvas izglītības iespējas un garantēta veselības aprūpe būtu prioritāri nodrošinātas valsts līmenī. Piemēram, šobrīd it kā prezentācijas etapā esošais skolu slēgšanas „maršala” plāns vien var radīt neatgriezeniskas sekas, finalizējot jau ilgstoši piekopto reģionu iztukšošanas politiku. IZM piedāvātais plāns jeb karte tiks realizēts jau ar nākamo gadu, ja tiks pieļauti grozījumi, ko paredz valdības iesniegtais un valdošās koalīcijas atbalstītais 2018. gada budžeta projekts.

Mēs uzskatām, ka valdības izstrādātais 2018. gada budžets neatbilst Latvijas iedzīvotāju interesēm. Liela daļa no valdošās koalīcijas virzītajiem priekšlikumiem var radīt nesamērīgu birokrātijas slogu un papildu izmaksas iedzīvotājiem, turklāt ministrijas ir ievērojami paaugstinājušas finansējumu pieprasījumu apjomu. Viņu tēriņus, protams, apmaksās iedzīvotāji no saviem maciņiem, pat ja nepiekrīt vai apšauba to lietderīgumu.

Mēs uzskatām, ka valdības izstrādātajiem priekšlikumiem jābūt sociāli atbildīgiem un solidāriem, jābūt pārliecībai, ka tiem būs pozitīvs efekts ilgtermiņā un pieņemtie lēmumi dos pamatu Latvijas ekonomiskajai izaugsmei.

Budžetam ir jābūt pakārtotam valsts stratēģiskajiem mērķiem, līdzekļu sadalījumam – konkrētam un pilnībā pārredzamam jau iesniegšanas brīdī, nevis „kaut kad vēlāk”.  Mums, opozīcijas deputātiem, ir salīdzinoši īss laika periods budžeta izvērtēšanai un priekšlikumu sagatavošanai, un mēs strādājam. Tādēļ jāatzīst, ka valdības izstrādātais budžeta projekts varētu būt kvalitatīvāks.

Mūsu piedāvājums būtu konceptuāli pārskatīt budžeta veidošanas principus, termiņus un „tradīcijas” tā, lai ieguvēji būtu visi Latvijas iedzīvotāji, kuri paļaujas uz godprātīgu un taisnīgu valsts pārvaldi.”

Būtiskākie LRA iesniegtie priekšlikumi:

Pašvaldībām:

  • Noteikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījumu starp pašvaldību budžetiem un valsts budžetu 2018. gadā attiecīgi 82 procenti un 18 procenti, 2019. un 2020. gadā attiecīgi 83 procenti un 17 procenti;
  • Pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksas finansējumu paredzēt valsts budžetā, tādējādi pildot iepriekšējo valdību solīto;
  • Lai nodrošinātu ātrās medicīniskās palīdzības savlaicīgu ierašanos reģionos, piešķirt līdzekļus papildus NMP brigāžu izveidei;
  • Izveidot Latgales pierobežu pašvaldību attīstības fondu.

 

 

Izglītības politikas jomā:

  • Paredzēt ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25% no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz 2%;
  • Paredzēt ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15% no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz 1% no iekšzemes kopprodukta;
  • saglabāt internātskolas;
  • paredzēt, ka pašvaldības var noteikt no 1.-12.klasei maksimālo un minimālo skolēnu skaitu klasē un klašu grupās;
  • latgaliešu valodas pareizrakstības rīka izveide populārākajām mūsdienu platformām (viedtālruņi un datoru operētājsistēmas), kas ļautu popularizēt latgaliešu rakstu valodas izmantošanu plašai auditorijai (skolēni, dažāda vecuma cilvēki, kas lieto mobilās ierīces, izmanto internetu u.t.t.) un tādējādi veicinātu tās saglabāšanu un attīstīšanos. Pareizrakstības rīka izveide ļautu nostiprināt latgaliešu rakstu valodas prasmes lietotājiem, kā arī apliecinātu Valsts valodas likuma 3. panta 4.apakšpunkta darbību.

 

Sociālajā drošībā

  • Paredzēt audžuģimenēm saņemt vienādu atalgojumu (LR noteiktās minimālās algas apmērā) par katru ģimenē pieņemto bērnu, lai mazinātu bērnu skaitu institūcijās un nodrošinātu bērniem ģimenisku vidi;
  • Piešķirt papildus finansējumu atbalstam mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem;
  • Piešķirt tiesības Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušajām personām reizi gadā saņemt bezmaksas sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un otrā posma medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus pēc ārsta norīkojuma. Šobrīd likums tiek pārkāpts un likumā noteiktās personām, lai saņemtu palīdzību, ir jāgaida rindā vairāk kā trīs gadi.

Valsts pārvaldē

  • Saglabāt nemainīgu Saeimas deputāta atalgojumu nemainīgu visu viņa pilnvaru laiku attiecīgajā Saeimas sasaukumā, kurā deputāts ticis ievēlēts. LRA priekšlikums paredz, ka Saeimas deputāta alga tiek noteikta, deputātam stājoties amatā un nav pamata to paaugstināt četru gadu, šāda situācija būtu solidāra attiecībā pret sabiedrību. Ietaupītos līdzekļus varētu novirzīt nozīmīgu aktuālo sociālu problēmu risināšanai;
  • Atjaunot Valsts Policijas akadēmiju ;
  • Ieviest ārkārtas izsaukumu vietas identifikācijas sistēmu. Katru diennakti operatīvajos vadības centros tiek saņemti vairāki tūkstoši iedzīvotāju zvanu, bet operatīvās brigādes (ugunsdzēsēji, mediķi, policija) visā Latvijā steidzas palīgā tūkstošiem iedzīvotāju. Grūtības ātri noteikt precīzu cietušā atrašanās vietu nereti kavē brigādes ierašanos un apdraud cilvēku dzīvību. Lai būtu iespējam precīzi noteikt cietušā atrašanās vietu, visā Latvijā ir nepieciešams ieviest mobilo sakaru lietotāja atrašanās vietas noteikšanas sistēmu. Vairumā Eiropas Savienības valstu un Amerikas Savienotajās Valstīs pastāvošā sistēma Latvijā vairāk kā desmit gadu laikā nav ieviesta starpresoru ambīciju dēļ. Sistēmas trūkums ik gadu izraisa ap 50 cietušo nāvi novēlotas vai nesniegtas palīdzības dēļ.