LRA aicina ļaut pensionāriem saņemt 50% no mirušā laulātā pensijas

Partiju apvienība “Latvijas Reģionu Apvienība” šodien iesniegusi grozījumus likumā “Par valsts pensijām” un Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz, ka pensionāri, kuri pārdzīvojuši savu pensionēto laulāto,  saņem 50% no viņa pensijas kapitāla, kas ir pamats pensijas pārrēķināšanai un palielināšanai. Grozījumi nepieciešami, lai sniegtu atbalstu un daļēji nodrošināt mūsu pensionāriem labklājības līmeni, kāds tas bija pirms otra pensionētā laulātā nāves.

Grozījumi skars uzreiz divus likums – likumu “Par Valsts pensijām” un Valsts fondēto pensiju likumu, lai nodrošinātu, ka aizejot pensijā, šī norma attiektos uz visiem pensionāriem – tiem, kuri tagad saņem tikai 1. līmeņa pensiju un tiem, kuri aizies pensijā un saņems gan 1. un 2. līmeņa pensijas (daži tādi jau ir, kas dzimuši pēc 1951. gada). Tiesības saņemt atbalstu būs pārdzīvojušam laulātajam, kura laulība reģistrēta vismaz piecus gadus pirms viņa pensionētā laulātā nāves, ja divu gadu laikā no fondēto pensiju shēmas dalībnieka nāves dienas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ir saņēmusi pārdzīvojušā laulātā pieprasījumu.

Likumā “Par Valsts pensijām” grozījumi nosaka, ka valsts pensiju ir tiesības pārrēķināt un palielināt pensionāriem saistībā ar viņu pensionētā laulātā nāvi, ņemot vērā mirušā uzkrāto pensijas kapitāla daļu. Taču jāpiebilst, ka minētie grozījumi šajā konkrētajā likumā neskar fondēto pensiju kapitālu. Savukārt, attiecībā uz pensiju 2. līmeni, LRA iesniedza grozījums Valsts fondēto pensiju likumā. Tie paredz, ka to cilvēku, kuri ir bijuši fondēto pensiju shēmas dalībnieki (dzimuši pēc 1951. gada) un sasnieguši pensionēšanās vecumu, uzkrātā fondēto pensiju kapitāla daļa, pēc viņa nāves, var tikt pievienota pārdzīvojušā laulātā pensijas kapitālam.

Edvards Smiltēns, 12.saeimas deputāts, LRA valdes loceklis: “Diemžēl, mūsu valstī, gadījumā, kad no diviem pensionāriem, viens aiziet no dzīves, viņa laulātā finansiālais un attiecīgi, labklājības līmenis krītas dramatiski. Viņam vienam, no ļoti nelielas pensijas, īpaši gadījumā, kad cilvēks saņem tikai 1. līmeņa pensiju, nākas apmaksāt visus dzīvošanas izdevumus – īri, komunālos pakalpojumus, zemes, nekustamā īpašuma nodokļus utt., kā arī jāsedz savus ārstēšanās izdevumus un vēl jāspēj iegādāties nepieciešamās zāles. Tie ir lieli izdevumi, savukārt vidējā pensija mūsu valstī ir nedaudz virs 300 eiro mēnesī, kas ir gaužām maz, lai tos nosegtu un vēl vadītu cienījamas vecumdienas, atļaujoties mazliet vairāk par izdzīvošanu.”

Savukārt, ja mirušajai personai bijis noslēgts mūža pensijas apdrošināšanas līgums, apdrošināšanas līgumā jau var norādīt brīvi izvēlētu personu, kas būs labuma guvējs un turpinās saņemt pensiju pēc personas nāves. Tādā gadījumā pensija netiek ieskaitīta valsts budžetā. Grozījumi attiecas uz fondēto pensijas kapitāla daļu tikai tādā gadījumā, ja tā pievienota nefondētajam pensijas kapitālam.

“Ja pensionārs izvēlējies turpināt strādāt, fondētais pensijas kapitāls jeb uzkrājums 2. pensijas līmenī palielinās un tiek pievienots nefondētajam pensijas kapitālam. Tādējādi izmaiņas paredz, ka fondētajam pensijas kapitālam tiek pievienota daļa nefondētā pensijas kapitāla, kas uzkrāta ne tikai līdz pensionēšanās vecumam, bet līdz 2.pensijas līmeņadalībnieka nāves dienai. Pensijas kapitāla daļu, pieskaita pārdzīvojušā laulātā pensijas kapitālam, pamatojoties uz viņa pieprasījumu,” uzsver Edvards Smiltēns.