Latvijas cilvēki pie Saeimas iestājas par Latvijas novadiem

Novadu ļaudis pie Saeimas pieprasa labot ministra Pūces brāķi. LRA piedāvā realizēt pārdomātas un ilgtspējīgas reģionālās reformas modeli!

Šodien pie Saeimas sapulcējušies daudzu Latvijas novadu iedzīvotāji pieprasa deputātus ieklausīties viņu viedoklī un labot ministra Jura Pūces sagatavoto reģionālās reformas piedāvājumu.

Reforma, kas tapusi steigā, ignorējot pašvaldību un to iedzīvotāju viedokli nesniedz atbildes uz galvenajiem iedzīvotājus interesējošiem jautājumiem, Nav skaidrība ne par skolām, ne slimnīcām vai ceļiem. Tā vietā dzirdami tikai skaļi vārdi, tukši solījumi un ministra Pūces pašreklāmas par nodokļu maksātāju naudu.

Krišjāņa Kariņa koalīcija ir vienojusies likvidēt 80 Latvijas novadus. Aprēķini skaidri parāda, ka pēc reformas 33 novadi netiks pārstāvēti jaunajās apvienotajās pašvaldībās un 100 000 Latvijas iedzīvotāji zaudēs iespēju pašiem lemt par savas nodokļos samaksātās naudas izlietojumu. Daudziem novadiem tiks lemts aizmirstu un negribētu nomaļu liktenis.

Neapmierināti ar nepārdomāto un Latvijas reģioniem kaitīgo reformas piedāvājumu, protestētāji pieprasa Saeimas deputātiem pārstrādāt to pēc būtības.

Latvijas Reģionu Apvienība (LRA) piedāvātais reģionālās reformas modelis:

Pirmkārt– izveidot spēcīgus apriņķus, apvienojot pašvaldības kopīgai rīcībai. apriņķus, kas spētu risināt visas konkrētā reģiona kopējās problēmas.

Otrkārt– izveidot novadus, kuros ir vismaz 5000 iedzīvotāju, kuriem būtu tiesības izvirzīt no sava vidus pārstāvjus un pašiem lemt par savas nodokļos samaksātās  naudas izlietojumu un savas dzīves vietas attīstību. Pašvaldībām jādod ierobežots laika periods, kurā noskaidrot iedzīvotāju viedokli un brīvprātīgi apvienoties. Ja šajā termiņā apvienošanās nav notikusi, tikai tad valdība un Saeima lemj par piespiedu apvienošanu.

Treškārt– rūpīgi izvērtēt pašvaldību, aprinķu un valdības funkcijas un pienākumus. Tos gudri pārdalot tā, lai katrā pārvaldības līmenī tiktu pēc iespējas efektīvāk risinātas attiecīgā mēroga problēmas. Pašvaldībās – lokāli mazāka mēroga jautājumi, kas vistuvāk iedzīvotājiem. Aprinķos – sabiedriskais transports, reģionālie ceļi, vides aizsardzība, izglītība, medicīna, investīciju piesaiste un lielāki ES fondu projekti. Valdībā – kopējā valsts politika, ciešā sadarbībā ar aprinķiem un pašvaldībām.

Ceturtkārt– jāizveido investīciju programma līdzsvarotai Latvijas reģionu attīstībai, kas balstīta jaunajā pārvaldības modelī. 

Šim procesam jābūt maksimāli atklātam un tas jāveic plaši iesaistot novadu iedzīvotājus, uzklausot to viedokli, nevis konsultācijas aizstājot ar reklāmas kampaņām.

Tikai tā mēs varam panākt izaugsmi visā Latvijā un nostiprināt demokrātijas principus. 

Igaunijā 2017.gadā ir veikta reforma, kur izveidoti 15 aprinķi un 79 pašvaldības (15 pilsētas un 64 novadi). Lietuvā izveidoti 10 aprinķi un 60 pašvaldības. Latvijai ir jāseko mūsu Baltijas kaimiņvalstu pieredzei. Valdības virzītā reforma ar 39 pašvaldību modeli (un bez aprinķu izveidošanas) nerisina sāpīgos jautājumus. Jo daudzi jaunie novadi ir par lielu, lai pārzinātu vietējo iedzīvotāju problēmas, bet joprojām par mazu, lai risinātu visa konkrētā reģiona problēmas.

Šī valdība ir pierādījusi, ka uz rīcību vai pašas dotu solījumu izpildi to var piespiest tikai skaļi protesti. Un šodien – tas ir tikai brīdinājuma protests. Tāpēc, ja koalīcija neieklausīsies novadu cilvēku prasībās un pēc būtības nelabos Jura Pūces brāķa reformu, tad uz likuma otro lasījumu tā pie Saeimas var gaidīt daudz vairāk cilvēkus un daudz skarbāku valodu.

LRA valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns