Koalīcijas partijas piesedz Rasnača neizdarības!

Tikai pateicoties koalīcijas partiju − Vienotība, Nacionālā apvienība un ZZS – vēlmei pirms vēlēšanām nešūpot valdību un piesegt savu ministru neizdarību, tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam izdevās izturēt divus neuzticības balsojumus. PPA “Latvijas Reģionu Apvienība” 6. jūnijā iesniedza Saeimas Prezidijam 10 Saeimas deputātu pieprasījumu Dzintara Rasnača demisijai.

LRA frakcija uzskata, ka tieši pašreizējais tieslietu ministrs ir atbildīgs par nesakārtotu likumdošanu attiecībā uz maksātnespējas administratoru darbu. Dzintaram Rasnačam var pārmest ne vien maksātnespējas procesa nesakārtotību − tāda valda teju visās ministrijas sfērās, piemēram, vispārīgā datu aizsardzības regula stājās spēkā sākot jau ar 25. maiju, taču Tieslietu ministrija novilcinājusi normatīvo aktu sagatavošanu, kas skaidrotu, kā šo regulu piemērot.

Nellija Kleinberga, LRA Saeimas frakcijas vadītāja: “Pēc visām LRA norādēm par ministra neatbilstību amatam koalīcija viņu joprojām pasargā un piesedz. Rezultātā mums jau atkal jāsecina, ka līdzšinējā tieslietu ministra darbs ir kvalificējama kā bezdarbīgums, kura rezultātā esam nonākuši situācijā, kad maksātnespējas administrēšana ir pārvērsta par vērienīgu multimiljonu politbiznesu. Tomēr pie varas esošās partijas tas, šķiet, nesatrauc, jo svarīgākas šobrīd ir šauru grupu materiālās intereses. Jau pirms trim gadiem Rasnača kungs solījās sakārtot maksātnespējas administrēšanas jomu. Līdz šim ir izdarīts tieši nekas… Šobrīd ir nogalināts maksātnespējas administrators, un ko dara vai saka ministrija – atkal tieši neko. Ir grūti atcerēties, kad pēdējo reizi esam redzējuši ministru publiski vai dzirdējuši kādu vērā ņemamu paziņojumu par labi izdarītu darbu. Vienīgais jautājums, ko varam uzdot pašreizējos apstākļos – vai Latvijā vispār ir tieslietu ministrs? Izskatās, ka nav!”

“Latvijas Reģionu Apvienība vairākkārt ir vērsusi Saeimas un sabiedrības uzmanību uz tieslietu ministra Dzintara Rasnača nespēju veikt savus pienākumus. Jau pirms trim gadiem pieprasījām ministra demisiju, jo mums bija skaidrs, ka viņa vadībā nekādas izmaiņas vai uzlabojumi Tieslietu ministrijā un tieslietu jomā Latvijā nav gaidāmas. Mēs, protams, labprāt uzdotu viņam jautājumus, lai iegūtu atbildes uz tiem, taču ministrs nav gatavs tikties ar opozīcijas partiju. Savulaik, izrādot klaju necieņu LRA frakcijai, viņš neieradās uz plānoto tikšanos. Ja Rasnača kungs dala Saeimas deputātus, kurus ievēlējusi Latvijas tauta, pēc tā, vai viņu pārstāvētā frakcija parlamentā ir pozīcijā vai opozīcijā, tas rada bažas, ka tieši tāpat, pēc politiskās piederības, tiek dalīti arī tiesneši, maksātnespējas administratori utt. LRA pirms ministra demisijas pieprasījuma, iesniedzot to vēlāk kā otra deputātu grupa, mēģināja “iekāpt viņa kurpēs”. Mums to izdarot, nācās secināt, ka tās ir stipri par mazu ministra kājas izmēram un žēl, ka ministram tās tik ļoti patīk, ka ir grūti novilkt – jo skaistas, un tomēr pirktas par naudu.” uzsver N. Kleinberga.

Kopumā sakrājies pietiekami daudz apliecinājumu tam, ka Dzintars Rasnačs vai nu nespēj vai nevēlas sakārtot darbu Tieslietu ministrijā, īpaši maksātnespējas administrēšanas jomā. Tāpēc uzskatām, ka viņam nav vietas tieslietu ministra amatā, un tas arī bija viens no iemesliem demisijas pieprasījumam.