Kāpēc transportlīdzekļi tiek reģistrēti kaimiņvalstīs?

  1. Saeimas deputāts Ivars Brīvers.

 

Latvijas Reģionu apvienības piedāvāto grozījumu Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā un likumā Par akcīzes nodokli būtība ir tāda, ka autotransporta īpašnieki maksās par to laiku, kad reāli tiek izmantots transportlīdzeklis, kā tas būtu, ja šis maksājums tiktu ietverts akcīzes nodoklī. Pašlaik tas notiek avansā, maksājot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, turklāt šis maksājums nav atkarīgs no transportlīdzekļa izmantošanas ilguma un biežuma. Tas nav īsti taisnīgi. Tiem, kuri izmanto satiksmes ceļu infrastruktūru lielākā mērā, par to arī būtu jāmaksā vairāk.

Cits būtisks aspekts ir tas, ka ceļu un auto transporta nozarēs Baltijas telpa lielā mērā ir vienota. Mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā transportlīdzekļiem nepiemēro transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli. Līdz ar to mēs vērojam situāciju, ka liela daļa Latvijas transportlīdzekļu ir reģistrēti Lietuvā un Igaunijā. Tādējādi veidojas netaisnība, ka šo transportlīdzekļu īpašnieki par Latvijas ceļu lietošanu maksā mazāk.

Es īpaši gribētu izcelt to, ka no valstiskā viedokļa Latvija ir nostādīta neizdevīgākā situācijā nekā kaimiņvalstis, jo mūsu cilvēki maksā par Lietuvas un Igaunijas ceļu izmantošanu, bet kaimiņvalstu iedzīvotāji par Latvijas ceļu izmantošanu to dara mazākā mērā.

Pēc Latvijas Ceļu satiksmes drošības direkcijas ziņām, 2016. gadā ir plānots iekasēt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli aptuveni 60 miljonu euro apjomā. Ja šis nodoklis tiktu atcelts, tad šāda summa būtu kompensējama, palielinot akcīzes nodokli, kā tas ir piedāvāts likumprojektā. Konsultējoties ar ekspertiem, akcīzes nodokļa palielinājums būtu: benzīnam un gāzei par 2 eurocentiem litrā, dīzeļdegvielai par 5 eurocentiem litrā.

Protams, ir jautājums, kā tas ietekmēs degvielas cenas. No ekonomikas teorijas izriet, ka nodokļa palielinājums sadalīsies starp pircēju un pārdevēju. Tas, cik lielā mērā nodoklis gulsies uz pircēju, ir atkarīgs no pieprasījuma cenu elastības. Pēc avotos atrastiem amerikāņu ekspertu (Molly Espey, Phil Goodwin, Joyce Dargay, Mark Hanly) vērtējumiem degvielai šī elastība ir aptuveni 0,25, kas nozīmē, ka pieprasījums ir neelastīgs, līdz ar to nodoklis gultos galvenokārt uz pircēju. Taču ir pamats domāt, ka Latvijas apstākļos degvielas pieprasījuma cenu elastība ir augstāka, jo, kā jau teicu, Baltijas telpa šajā jomā ir lielā mērā vienota. Tāpēc, lai nodrošinātu Latvijā tirgotās degvielas konkurētspēju ar Lietuvu un Igauniju, tirgotājiem būs jāņem uz sevi lielāka nodokļa daļa. Pēc Balticexport datiem šobrīd kaimiņvalstīs degvielas tirgotāju peļņa veido mazāku daļu no pārdotās degvielas cenas nekā Latvijā.

Piedāvātās izmaiņas īpaši labvēlīgas būs trūcīgākajiem iedzīvotājiem reģionos. Reģionālās pensionāru organizācijas īpaši atbalsta to, ka nepieciešams likvidēt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli. Aicinu deputātus atbalstīt iesniegto likumprojektu!

 

Foto autorība:  Saeimas Kanceleja