E. Smiltēns: Pensiju mantošanas likums – pirmais solis sociālās nevienlīdzības mazināšanai

Partiju apvienība “Latvijas Reģionu Apvienība” (LRA) šodien atkārtoti iesniegusi grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz, ka pensionāri, kuri pārdzīvojuši savu pensionēto laulāto, saņem 50% no viņa fondētā pensijas kapitāla, kas uzkrāts līdz dalībnieka nāves dienai. Grozījumi paredz, ka to cilvēku, kuri ir bijuši fondēto pensiju shēmas dalībnieki (dzimuši pēc 1951. gada) un sasnieguši pensionēšanās vecumu, uzkrātā fondēto pensiju kapitāla daļa, pēc viņa nāves, var tikt pievienota pārdzīvojušā laulātā pensijas kapitālam.

Pirms diviem mēnešiem, 6.martā, LRA iesniedza izmaiņās likumā “Par Valsts pensijām” un Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredzēja, ka 50 % piemaksa no mirušā laulātā pensijas atraitnei(-im) saglabāsies līdz mūža galam. Likumprojekts, lielākajai daļai Saeimas deputātu atturoties vai balsojot “PRET”, neguva vajadzīgo atbalstu. Tomēr esam gandarīti, ka šis LRA priekšlikums kļuva par pagrieziena punktu, kas lika koalīcijai aizdomāties par Latvijas pensionāru dzīvi un nākt klajā ar savu priekšlikumu, kas paredz izmaksāt atraitnim mirušā laulātā pensiju tikai 12 mēnešu garumā pēc viņa nāves. Nenoliedzami, noteiktajā laikā būs novērojami uzlabojumi, tomēr tas nerisina situāciju pēc būtības, jo tieši pensionāri Latvijā ir pakļauti augstam nabadzības riskam. 78% ? tik augsts ir nabadzības risks tieši vientuļajiem senioriem, kuri dzīvo vieni.

Edvards Smiltēns, 12.Saeimas deputāts, LRA valdes loceklis: “Latvijā pēdējo gadu laikā ir palielinājies senioru nabadzības risks, tam pakļauti 40% cilvēku vecumā pēc 65 gadu vecuma. Tas pat nav jāpierāda, mēs visi zinām, ka vistrūcīgākā Latvijas sabiedrības daļa ir tieši pensionāri. Īpaši tie, kuru aktīvie darba gadi bijuši padomju okupācijas laikā un deviņdesmitajos gados. Lielākās daļas Latvijas pensionāru realitāte ir skarba – divi pensionāri vēl var izdzīvot, bet, ja viens no viņiem aiziet no šīs pasaules, palikušajam visas izmaksas ir jāsedz vienam, un tas kļūst par nepanesamu slogu. Turklāt lielākoties tās ir sievietes, kuru ienākumi darba mūža laikā ir bijuši zemāki un tāpēc arī pensijas ir mazākas. Ja nabadzību pielīdzinām vardarbībai, tad Latvijas apstākļos tā ir vardarbība īpaši pret sievieti. Arī Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākajā pārskatā par Latvijas pensiju sistēmu secināts – īpaši sievietes Latvijā ir pakļautas vecuma nabadzības riskam. Vecumā virs 75 gadiem patlaban trešā daļa sieviešu Latvijā pensijā saņem mazāk, nekā nepieciešams nabadzības sliekšņa pārkāpšanai. Tālab LRA absolūti nešauboties atbalstījām priekšlikumu par pensiju mantošanu, taču joprojām paliekam pie tā, ka gads ir pārāk īss termiņš. Neapšaubāmi šodien pieņemtais lēmums ir pareizs, bet tam ir jābūt tikai sākumam, pirmajam solim sociālās nevienlīdzības mazināšanai. Otrajam solim ir jāseko ļoti ātri.”

Tāpēc, lai panāktu, ka pensionāri pēc sava dzīvesbiedra nāves saņemtu papildu finansiālo atbalstu, LRA piedāvā likuma grozījumus, kas pārdzīvojušam laulātajam ļautu mantot arī aizgājušā laulātā uzkrājumu 2.pensiju līmenī. Tam ir jābūt otrajam solim!

“Svarīgi ir apzināties, ka šī nauda uzreiz atnāks atpakaļ mūsu ekonomikā un valsts budžetā. Seniori to neuzkrās un nekur neaizvedīs. Bet gan iztērēs tepat uz vietas Latvijā. Tas ir būtisks solis ēnu ekonomikas mazināšanā, jo stimulēs godīgu sociālā nodokļa nomaksu,” uzsver Edvards Smiltēns.