“Ātro kredītu” ierobežojošs likums beidzot nonāk Saeimas dienaskārtībā

Neskatoties uz “ātro kredītu” lobiju Saeimā, ar minimālu pārsvaru,  uz šīs nedēļas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdi, ierodoties 7 no 13 deputātiem, uz otro lasījumu Saeimā tika virzīts “Latvijas Reģionu Apvienības” (LRA) virzītais likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Divās iepriekšējās sēdēs komisijai neizdevās pieņem lēmumu šajā jautājumā, jo nebija ieradies vajadzīgais deputātu skaits. Tomēr LRA ir izdevies panākt, ka jautājums tiks iekļauts Saeimas plenārsēdes darbakārtībā – 6. septembrī.

LRA virzītā likumprojekta mērķis ir ierobežot “ātro kredītu” devēju “apetīti”, nosakot dienas procentu likmi – 0,07% jeb aptuveni 25% gadā, kā arī nojaukt trīspakāpju kreditēšanas sistēmu, kas patērētājam nav izprotama. LRA iesniegtie grozījumi Saeimas 1. lasījumā tika pieņemti vēl 21. jūnijā. Pusotra mēneša laikā, līdz pat 14. augustam nebija skaidrs, vai atbildīgā komisija nespēja vai nevēlējās spert nākamo soli šajā jautājumā. Skaļie “ātro kredītu” devēju asociāciju protesti pret likmju ierobežošanu skaidri parāda, ka šī nozare cīnīsies par līdzšinējās kārtības saglabāšanu.

Edvards Smiltēns, 12. Saeimas deputāts, LRA valdes loceklis: “”Ātro kredītu” pakalpojumus pārsvarā izmanto cilvēki, kuri dzīvo no algas līdz algai. Tie ir cilvēki, kuriem, diemžēl, nepietiek naudas, lai “savilktu galus”, un tie, kuriem nav iespējas aizņemties naudu bankā par saprātīgām procentlikmēm – tātad sabiedrības visneaizsargātākā daļa. Manuprāt, valsts pārstāvju – ministru un deputātu uzdevums ir viņus pasargāt. Mēs, LRA, esam pieteikuši cīņu ar “ātrajiem kredītiem” – jau pavasarī iesniegti LRA iniciēti grozījumi “Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, kur galvu reibinošie procenti (200%) tiek ierobežoti līdz 25% gadā. Tādā veidā, cilvēki, aizņemoties, varēs būt droši, ka nepārmaksās vairāk par minēto procentu likmi. Arī nebanku kreditētāji būs spiesti piedomāt pie savas naudas plūsmas – budžetam, ko pašlaik iegulda agresīvajās reklāmās. Pašlaik tās izgājušas ārpus jebkādiem rāmjiem. Tās ir redzamas un dzirdamas it visur – sociālajos tīklos, televīzijā, internetā un radio.”

“Cenšoties novest “ātro kredītu” ierobežojošu likumu līdz Saeimas darba kārtībai, saskarāmies ar ārkārtīgu lielu interešu lobiju. Pirmkārt, deputāti divas nedēļas pēc kārtas neieradās uz komisijas sēdi, kur tika skatīts šis jautājums. Finanšu ministrijā tika izveidota atsevišķa darba grupa, lai pārceltu lēmumu pieņemšanu no Saeimas uz šo darba grupu. Uz šīm sēdēm apzināti netika uzaicināti LRA pārstāvji kā likumprojekta iesniedzēji. Likumprojekts tiek “apkrauts” ar neskaitāmiem priekšlikumiem, kavējot lietas būtības izskatīšanu. Komisijas sēdē netrūka arī virkne pretrunīgu priekšlikumu, jaucot klāt hipotekāro kreditēšanu, tādā veidā likumprojekta pretiniekos nostādot arī komercbankas un to asociāciju. Mēs esam gandarīti, ka ir izdevies panākt šī likumprojekta tālāku virzību uz 2. lasījumu vēl 12. Saeimas laikā,” uzsver E. Smiltēns.

Jau šodien dati liecina, ka 170 tūkstoši cilvēku nespēj laicīgi veikt maksājumus līdz 200 eiro apmēram un 45 tūkstoši cilvēku − līdz 2000 eiro. Tas būtiski kavē Latvijas ekonomiku un šo cilvēku nākotnes izaugsmes iespējas. Tikai 36% ātro kredītu ņēmēji pagājušajā gadā bija spējīgi atdot parādu bez termiņa pagarinājuma, kā arī bez soda procentiem. Turklāt no gada uz gadu šis skaits sarūk. 2015. gadā tie bija 42%, bet 2016. gadā – 39%. Savukārt pērn paņemto kredītu trīs reizes ir pagarinājuši 43% cilvēku. Arī šis rādītājs ir audzis salīdzinājumā ar diviem iepriekšējiem gadiem.