Latvijas Reģionu Apvienība pievienojas pedagogu prasībai pildīt dotos solījumus


Sociālajos tīklos savulaik bija lasāma apmēram šāda atziņa – valsts, kura neiegulda naudu skolās, vēlāk to ieguldīs cietumos. Runā, ka tā piederot Otto fon Bismarkam.

Taču nav svarīgi, kurš to ir teicis. Šobrīd, redzot, kā 13.Saeima un tās valdība nevis nespēj, bet vienkārši nevēlas izpildīt tiesību aktos noteiktās saistības pret pedagogiem, minētā atziņa iegūst daudz draudīgāku skanējumu.

Atrunai tiek izmantots arguments, ka tehniskajā budžetā papildu tēriņi netiek iekļauti, ja tie nav iepriekš nostiprināti[1].

Vai tiešām? Ja uzskatām, ka budžeta izdevumi tiek nostiprināti caur valsts varas pieņemtajiem normatīvajiem aktiem, tad jāatgādina, ka 2018.gada 15. janvāra Ministru kabineta rīkojumā Nr. 17[2] tiek atbalstīts pedagogu darba samaksas pieaugums un noteikts atbilstošs grafiks. Protams, kā tas ir bijis arī iepriekš saistībā ar citiem valstiski nozīmīgiem projektiem[3], arī šī rīkojuma tekstā ir iepīti vārdi, kuri vēlāk var tikt izmantoti, lai nepildītu solīto – “indikatīvs grafiks”, “ņemot vērā valsts ekonomisko situāciju”. Taču jebkurā gadījumā šajā normatīvajā aktā ir iekļauts gan strukturēts atalgojuma pieauguma grafiks, gan tā finansējuma nodrošināšanas nosacījumi, cita starpā paredzot iegūt finansējumu no pašvaldību budžetiem un valsts budžeta, ievērojot solidaritātes un paritātes principu, gan arī likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā”. Vai Ministru kabineta rīkojumā noteiktais atalgojuma grafiks un pietiekami precīzie norādījumi par finansējuma iegūšanas avotiem un metodēm pašreizējās Saeimas deputātu un valdības amatpersonu prātos nav pietiekams nostiprinājums? Ministru prezidenta K.Kariņa teiktais, ka tehniskajā budžetā papildu tēriņi netiek iekļauti, ja tie nav iepriekš nostiprināti, un pedagogu algu pieaugums tajā neesot bijis paredzēts, neiztur nekādu kritiku, īpaši, ja atceramies, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieku atalgojuma palielināšanai nauda atradās, lai gan tas nebija nekur paredzēts.

Tāpēc īpaši ciniska izskatās politiķu un koalīcijas partiju rīcība komunikācijā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) [4]:

2018.gada 2.oktobris. (LIZDA) paraksta vienošanos ar partiju apvienību “Jaunā Vienotība” par sadarbību un atbalstu izglītības un zinātnes jautājumu risināšanā 13.Saeimas sasaukumā. Abas puses apliecina, ka 13.Saeimai savas darbības laikā jānodrošina 2018.gada 9.janvāra Ministru kabineta sēdē apstiprinātā pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpilde.

2019.gada 10.janvārī (!!!) Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) tiekas ar “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas deputātiem un cita starpā panāk vienošanos par to, ka jāturpina īstenot pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku.

Viens ļoti būtisks fakts, kas valdošo koalīciju nostāda ļoti neglītā situācijā. Izrādās, ka jau 2018.gada 6.decembrī Saeimā ir atbalstīti (un tajā pašā dienā pieņemti) grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību, no kuriem izriet, ka  pedagogi 2019. gadā varēs turpināt saņemt tikai  2018. gada 1. septembrī paaugstināto darba samaksu[5]. Un ne centu vairāk. Par šiem grozījumiem ir balsojusi praktiski visa valdošā koalīcija, tostarp premjera partija.

Gribētos uzdot jautājumu valdošās koalīcijas deputātiem – vai 10.janvāra tikšanās laikā to nezinājāt? Un, ja zinājāt – vai šāda rīcība nav uztverama kā nekaunīga melošana desmitiem tūkstošiem pedagogu un simtiem tūkstošiem vēlētāju?

Jāatgādina, ka publiski priekšvēlēšanu solījumi īstenot pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, tostarp no pašreizējās valdošās koalīcijas pārstāvju puses, kā no pārpilnības raga plūda gan Jāņa Dombura TV šovā, gan izglītības ministru kandidātu debatēs.

Tāpēc tikai par loģiskiem uzskatāmi turpmākie notikumi:

2019. gada 20. februārī LIZDA sasauc Padomes ārkārtas sēdi, lai lemtu par tālāko rīcību saistībā ar 2019. gada valsts budžeta projektu, kurā šobrīd nav paredzēts finansējums pedagogu darba samaksas pieaugumam. Sēdē piedalās Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš un finanšu ministrs Jānis Reirs. Viņi norāda, ka naudas pedagogu darba samaksas celšanai 2019. gada budžetā šobrīd nav, jo trūkst finansējuma, lai izpildītu visus iepriekšējās valdības solījumus.

Pēc valdības pārstāvju uzklausīšanas LIZDA pieņem vienbalsīgu lēmumu pieprasīt valdībai pildīt Izglītības likuma 53. panta trešās daļas un 2018. gada 15. janvāra MK rīkojuma Nr. 17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim” nosacījumus, pretējā gadījumā brīdinot par piketu un, ja prasības netiks izpildītas, arī streiku.

Tagad par to, vai tik tiešām arī tehniskajā valsts budžetā nav iespējams atrast līdzekļus pedagogu atalgojuma palielinājumam?

Pilnīgi noteikti var. Tikai jābūt politiskajai gribai. Īpaši, ja ņem vērā Ministru kabineta rīkojumā Nr.17 cita starpā nosauktos finansējuma avotus – no pašvaldību budžetiem un valsts budžeta, ievērojot solidaritātes un paritātes principu.

Daži solidaritātes piemēri.

Šobrīd Saeimas deputāti saņem piemaksas par darbu Saeimas komisijās un apakškomisijās. Taču šis darbs notiek deputāta darba laikā, kas jau tiek apmaksāts. Atsakoties no šīm piemaksām, gada laikā valsts budžetā varētu ietaupīt ap 100 000 eiro.

Cik varētu ietaupīt, pārskatot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu un samazinot Saeimas deputāta mēnešalgas koeficientu, teiksim, par 0.5? Tas nozīmētu, ka 2019.gadā deputāta mēnešalga faktiski paliktu 2018.gada līmenī (aptuveni 2700 eiro), toties gada laikā valsts budžetā dotu aptuveni 600 000 eiro ietaupījumu.

Līdzīgi varētu pārskatīt arī citu valsts un pašvaldību amatpersonu atalgojumu, kurš tiek aprēķināts, piemērojot koeficientu metodi atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajam.  

Iespējams, ka noteiktās aprindās šis priekšlikums izsauks sašutuma vētru, taču padomāsim par finansējumu valsts aizsardzības vajadzībām –  2% no IKP. Šobrīd nav pieejami oficiālie dati par 2018.gada IKP, taču Centrālas statistikas pārvaldes IKP pieauguma ātrais novērtējums ļauj uzskatīt, ka tas  nebūs mazāks par 28 miljardiem eiro. Samazinot paredzēto finansējumu (2%) tikai par trim (!!!) procenta simtdaļām, valsts budžetā varētu rast ietaupījumu aptuveni 8 miljonu eiro apmērā. Samazinājums par četrām procenta simtdaļām dotu jau 11 miljonu ietaupījumu.

Šī gada pirmo divu mēnešu rezultāti liecina, ka budžeta ieņēmumi jau pārsniedz plānotos par 70 miljoniem eiro. Ar nedaudz vairāk, kā vienu desmito daļu no šīs summas pilnīgi pietiktu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izpildei 2019.gadā.

Kā redzam, nauda ir.

Vienīgais, kā pietrūkst, ir valsts varas politiskā griba.

Tāpēc politiskā partija Latvijas reģionu apvienība solidarizējas ar LIZDA un visu Latvijas pedagogu saimi, un aicina valdošo koalīciju parādīt politisko gribu, paredzot finansējumu pedagogu atalgojuma palielināšanai 2019.gadā.    


[1] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/skolotajiem-sogad-algas-nepalielinas.a308811/

[2] https://likumi.lv/ta/id/296460-par-pedagogu-darba-samaksas-pieauguma-grafiku-laikposmam-no-2018-gada-1-septembra-lidz-2022-gada-31-decembrim

[3] https://likumi.lv/doc.php?id=266722; Par Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plānu 2014.‒2016.gadam. Plāna ietvaros paredzētie līdzekļi tā arī netika piešķirti ar līdzīgu atrunu.

[4] http://www.lizda.lv/lv/aktualitates – šeit un pārējos gadījumos, kad tiek pieminēta LIZDA.

[5] https://www.diena.lv/raksts/viedokli/latvija/fm-ko-nozime-pagaidu-budzets-nakama-gada-sakuma-14210302, autors Kārlis Ketners, Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktors.